Palaidu Micīti pie datora, lai šito palasa (gudrs kaķis!) un saka, ko domā. Lūk, viņas komentāri:
vispirms jau diezgan stulbi, ja mūs tā mētā no vienām mājām uz citām - kamēr aprodi, ieved kārtību, iezīmē teritoriju... Jocīgi - kāpēc mani neviens necenšas
nest ārā pastaigāties? Vai bez ķepām? Kad vēlos, pati eju, tā tik vēl trūka, lai mēģinātu nest... Līdz ar to nesaprotu jēdzienu "izmuka". Vēl jocīgāk - vienreiz izdevās izmukt un tieši tobrīd trepēs gaidīja svešā tante ar indi?? Pie kam, lai es ko aizdomīgu ēstu no sveša, kad pašai trauciņā viss, ko drīkstu (diemžēl) vēlēties??
Bet ja reiz tik bēdīgi gadījās, meitenei jāsaka, kā ir. Arī Norvēģijas māsa 5-os gados ir pieaugusi.
Un, ja ir aizdomas par ļaundarību - mūs aizsargā krimināllikuma 230.pants. Par cietsirdību, kas izraisījusi nāvi - līdz 4 gadiem bez tiesībām pašam iet pastaigāties, kad gribi. Tā kā uz priekšu...