"laikam Seta mana dvēseles māsa." (c)
pirmkārt, nav nekādas garantijas, ka patiešām neesat īstās māsas, vīrs ar sievu, tēvs ar meitu, vectētiņš ar mazdēliņu, labi draugi vai draudzenes, neta paziņas, pretīmsēdoši "pārstrādājušies" kolēģi(-es) + vēl n-tie varianti, vai, visbiežāk, viena reāla persona.
otrkārt, arī tad, ja zināms, ka ar šo konkrēto godavārdu vispār rīkojas konkrēta persona, nav nekādas garantijas, ka tā tas ir arī kādā dotajā situācijā.
Ir bijis tā: portālā sieva ar vīru, abiem ir otra parole un vien minams, vai runu ar sievas vārdu (un bildi) saka viņa vai viņš. Ir bijis: portālā ir māmiņa, viņa virtuvē gatavo vakariņas, bet pusaugu meitiņa no istabas sauc: "Es tev varu piektdienai sarunāt randiņu, tu vari? Un nāc apskaties veča bildi, man patīk!" (+ vēl n-tie varianti).
iepriekšējais vien pārdomas ne par tēmu, bet ko nez teiktu seta, viņas māsas un brāļi, ja dzīvotos te senajos adelīnas, barbarosas, pēterburgas laikos? Jo šobrīd daudzrunāšanas, neparkorunāšanas ziņā te vien bāli ziediņi. Pat kārtīgi paēst nevar. Un pa galvu var dabūt vien ar puspuvušu airi.
piekusu