Pēdējā dzimene bija neparasta un inčīga...

Reiz negribēju neko... bet kad pienāca tā diena, bija mazliet skumji... un biju ļoti priecīga, kad atnāca māsa un mēs, siltajā vasaras naktī, izdzērām kopā šampiņu
Sajūtas mainās ik mirkli.

ceturtdiena ka Karlsons... tik par tortēm... tik par tortēm vien)))

vaaaiii, meichjinja..kā dzeiva!!

Elžbet, Tas tak normāli, viena svecīte un daudz tortīšu:)

kkaa nesanaak peedejos 10 gadus svineet. Treshdien stuknulo 45, un viss pa kluso...

njaaaa, bet ailexs izskatās uz visiem 55)))

meičiņa nupat jūtas kā dzimenē... bet torti gan negribās, kaut ko kreptīgāku)))

Tā kā pēc dabas esmu novērotāja nevis tusētāja, tad man nepatīk svinēt lielā barā, un tāpēc arī, cik vien sevi atceros, ja nāk ciemiņi, tad pa ’frakcijām’ - pa 1-2-3, līdz ar to dzimšanas diena ievelkas uz nedēļu parasti. Bet tā man patīk labāk, jo varu ar katru aprunāties par to, kas tieši mani un šo konkrēto cilvēku interesē, nav jāskraida apkārt un jādomā, vai visiem viss ir, vai visi jūtas labi, nav jāmētājas ar virspusējām frāzēm un jātēlo jautrība, ja pēkšņi negribas, utt.

... un , kāpēc jāskraida apkārt... un jādomā?... kāpēc jāmētājas ar virspusējām frāzēm?... un, kāpēc kaut kas jātēlo?...
laikam, nepareizos ciemiņus aicina, ka tik traki...

Nav, nav traki, es tak teicu, ka tā nedaru, ka aicinu ciemiņus pa mazām porcijām... tos ’trakos’ variantus es pa dažādām citu cilvēku jubilejām esmu novērojusi... :)