Pēc pieredzes varu apgalvot, ka pirts no pirts ļoti atšķiras. Ir liela atšķirība vai tu ej tikai uzkarsētā pirts telpā, vai kārtīgi sagatavotā. Ja pirts telpu regulāri vēdina un rūpējas par skābekļa piekļuvi tad arī galva nereibst.
Ja filcētās cepures "kož", tad galvas aizsargāšanai var izmantot atvēsinātas paparžu slotiņas, vai kļavu lapu cepures.
Ja pirtnieks pirms cienāšanas ar pirti aprunājas ar pirts ciemiņu, painteresējas kas tīk, kas nē. Tad pirtstelpu var sagatavot un pirtošanās secību, intensitāti var pieskaņot cilvēkam. Pat viss rūdītākie pirts "nīdēji" pēc tieši viņiem rīkotas pirtošanās kļūst par pirts faniem.
Par to kas ir pirts un pēršanās nespriediet pēc kolektīvajiem pirts apmeklējumiem. Jo pat vislabāko lietu var sačakarēt ( un šajos pasākumos bieži arī sačakarē).
Atrodiet savu pirtnieku un baudiet pirti.