Vilks iet pa mežu, pretī nāk zaķītis. Vilks saka-zaķīt, es tevi ēdīšu, beigas tev ir!
Zaķīts saka-davai, vilk, ja Tu uzminēsi trīs mīklas, tad tu mani ēdīsi, ja ne, tad laidīsi brīvībā.
Vilks saka-labs ir.
Zaķīts-kas tas ir, maziņš, ar adatām un pukšķina. Vilks padoma un priecīgs saka-vīle!
Zaķīts-nu kāda vīle! Tas taču ezītis. Nu labi. Otra mīkla. Liels, brūns, garšo medus un ziemā guļ alā. Vilks padomā un priecīgs saka-vīle! Zaķītis-nu kāda vīle, tas taču lācis. Labi pēdējā mīkla. Maza, pūkainu asti, lasa riekstus un dzīvo koka dobumā. Kas tas ir? Vilks priecīgs-vīle!!! Zaķīts -nu kāda tev vīle, tā taču vāvere! Vilks domīgs -nu ja, es jau ar domāju, ko ta vīle kokā dara?!
Tā arī murmim... saki ko gribi-vīle un vīle