protams, piekrītu tām meitenēm, kuras saka - ir grūti spriest par situāciju tikai no šiem rakstiem, resp. mēs nevaram zināt, kā īsti ir, mēs nevaram ielīst cita ādā.
Tomēr teiciens par āžiem un dārzniekiem neiziet no prāta.
galu gala - ne mazums ir darba vietu, kur tiek prasītas ne tikai profesionālas zināšanas, bet ir svarīga arī reputācija (pat par taksistu sevi cienoši uzņēmumi neņems nevīžīgu tipu trīcošām rokām). Kā gan persona, kura nav sapratusi savu bērnu tiesības (izslēdzot no tām tiesības uz mātes smaidu un glāstu), varēja kļūt par Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vadītāju un var šajā amatā joprojām atrasties?

Jap, ne vienmēr tiesiskums iet roku rokā ar morāli un ētiku..Ja es būtu tiesībsargu biroja vadītāja un man rūpētu iestādes slava, ētika, tāda darbiniece nestrādātu..

Man ir teorija, ka vadoshos amatos dazhaadaas iestaadees izvirzaas tie cilveeki, kam ambiicijas un un patmiiliiba prevalee paar moraali un taisniigumu. Vinji vnk savaa dziivee grib vairaak par citiem sev. Un jau agraa beerniibaa sapratushi, ka ir jaaiet un jaanjem to, Ko gribas, neskatoties uz apkaarteejiem, saakumaa maasaam/braaljiem, peec tam klases biedriem, peec tam vnk jebkura cita cilveeka vajadziibaam.

Un paareejie, tie kuri njem veeraa citu vajadziibas, kam veel kaut ko noziimee taisniigums, tie nekur nelauzhas un necenshas pagraabt sev vairaak kaa citiem. 

Tpc ir kaa ir. To rakstura ieziimi nevar nomainiit ne vieniem, ne otriem.

iepr.lpp. apakšā pieminu cita nomestas pudeles savākšanu. Nez kā šajā situācijā paust pilsonisko stāju?
Varbūt katru dienu bombardēt ar vienāda satura e-pastiem: "Vai Jūs jau uzrakstījāt atlūgumu, Grāveres kundze?"