Šai tēmai var izdalīt divas daļas:
1.Ja iet runa par darbu vai diskusijām tad vārds "piedod" ir normāla parādība,jo tas ir process kurš var nepārtraukti mainīties...
2.Ja iet runa par attiecībām ar tuviem civēkiem(otru pusīti,bērniem,vecākiem)tad līdz vārdam "piedod" nemaz nedrīkstētu nonākt.Tāpēc ka Tu kā neviens zini kas viņiem sāp,kas patīk ar ko iepriecināt...
ar ko aizskart... Bet ja nu tā ir sanācis,ka sāp... un Tu to redzi,jūti... tad vārdi neko neizsaka,tikai tava darbība un rīcība radīs šo piedošanu...

piedod, kā mēs piedodam saviem pārdādniekiem!   

darīt otram pāri, neturēt vārdu, melot, kavēt ... un pēc tam atvainoties... piedod, piedod - tas ir viegli, bet pieaugušiem cilvēkiem ir jātbild par to ko dara - tas ir grūtāk, bet svarīgāk

Nē, nekas neaizskar. Kas daudzmaz pazīst cilvēkus, tas neapvainojas. Apvainošanās un sašutums liecina par neizpratni un vienpusīgu skatījumu - Nu kā tā var? Protams, es nerunāju, par krimināli sodāmām darbībām.

118, starp citu - priekš manis šī ir Tēvreizes sarežģītākā daļa. ja katru tās teikumu runājam izjūtot un iedziļinoties, ar atbildību un atdevību. šeit vienmēr ir mazliet kauns. jo savējiem (ar visu lielo cenšanos) vēl ne visiem...

Zinājāt, ka Tēvreize līdzvērtīga mantrai. Ar pareizo ritmu un enerģijas plūsmu.
Atvainošanās nevar būt kā ielāps nejēdzībām. Izdara kādu muļķību un domā, ka atvainošanās visu nolīdzinās... Tā dara mazie skolas bērni..

A ko lai skaita ja netic ?:(( Značit neko ..un kā lai tāds neticīgs dzīvo ??:((((

BITE- iedzel mums -neticīgajiem! -modini pret TĒVU!

neviens cits Tev nevar iedzelt, kā vien Dievs un Tu pats. neticīgajam neviens ticīgais neko nepierādīs. :)

beeda, dzēlienu gribi? Es tak nesaku, ka obligati jāskaita kas... Citam patīk skaitīt, citam saskaitīt...

A kā tad tie veči un ..sievietes-tais paltrakos-baltajos namiņos-tie tak it kā palīdz pirmo soli spert -pretīm Tētim! tapē arī bitei prasu-lai iedzeļ ar kādu pareizu vārdu -atvet mūsu aklās aces!:))

beidz apcelties!!!! Pataisi acis plati! gan jau pats ko ieraudzīsi!!!

... paplētu ... plaši jo plaši ... liela ķieģeļ kaudze priekšā -gaida kad to saliks smukā kamīnā!:)))

Nu re, tie, kas gaida, sagaidīs!
Man pat pietiktu ar atvērtām krāsns durtiņām... Es skatītos ugunī un kļūtu tik mīļa, tik mīļa...

Varu iedomāties cik mīļa līgo svētkos paliec- vienas ugunis apkārt!:DDD

Man labāk viena krāsns...

bēdīgāk ir sajust, ka es esmu kādam nodarījusi pāri ... un viņš nemaz to nebija pelnījis... un tas PIEDOD neko daudz neatrisina...

Vai paši kādreiz arī šo metodi lietojat? Vai sakāt "piedod" vienkārši tāpat? Kad nedomājat sevi vainīgu? Sakāt "piedod" kaut domājat- tā Tev vajag!

Man nepārdomāti vārdi neizsprūk, tāpēc sāpīgi uztvertu, ja kādam citam paspruktu. Man palūgt "piedod" ir ļoti viegli. Ja pa tēmu ņirdzīgā balsī pateikts ’piedod" atgādina bērnudārzu, kur katram sava lielā taisība. Tāds cilvēks varētu izpelnīties necieņu no manas puses.

Labāk lieku reizi pasaku "piedod", nekā nepasaku nekad...