var ilgi...

Vēsā mierā, ilgi    

domāju apniktu...    

gandrīz kā saaugušie dvīņi... visu laiku kāds ir blakus   

Nu tad atpūsties vajag citu lokā, mainīt dzīves vietu un darba vietu. Nav ko čīkstēt    

ir ari šādi varianti... bet runa iet tieši par konkrēto..ja dzīvo un strādā, atpūties ar savu lauleni   ... sūtī šamejo citur dzīvot??

Nu tad kopā nestrādā to paŗējo jau var arī kopā    

Ja reiz ir izvēlējušies cilvēki kopīgu nākotni, tad nekas neatliek kā uzturēt attiecībās dzizirksteli, lai arī kopā ir 24 h diennaktī. Nu nav jau tā, ka darbā sēž viens otram pretī un hipnotizā viens otru un mājās turpina to darīt.

laikam ir jābūt nenormālam klikšķim, lai gribētos vienu cilveku redzēt gandrīz 24h diennaktī...    kas par daudz, tas par skādi   

Un pie tam vēl kādus 40+ gadus          
Kas par daudz,tas par skādi. Kad iestājās pārsātinājums,tad vairs nenovērtē labumu (jebkuru)    

Jāsāk kaut kas darīt arī atsevišķi...    

..un nomirt kopā..vienā dienā...    garlaicīgi

24 ha jau taapat nav kopa kaut kad jau uz tualeti ari jaiet   
bet ja nopietni retos gadijumos tas tiri labi darbojas..
man ir 2 piemeri piedevam pozitivi piemeri..

Nu,bet protams,ka forshaak ir vienam klimst pa pasauli un uz retu saskrieties,un vecumaa vienam buut,kas var buut labaaks par sho:)).

es jutu ka tagad tā vareetu..jaunibā ne tagad jā kāda vaine   

nevajag jau galējībās   ... kādam ir ari labi vienam..kādam 24h stundas kopā..    tik kā var neapnikt?

Nu man gandrīz precīzi.
Tā virspusēji skatoties- dzīvojam kopā, strādājam kopā un atpūtas galvenokārt kopīgas.
Bet neesmu šāda varianta piekritēja, ja būtu visu laiku jāberžas kopā no rīta līdz vakaram un katru dienu... Nē es nojūgtos!Cilvēkam arī ik pa brītiņam vajag savu privāto telpu un laiku, tāpēc kaut arī strādājam 1 uzņēmumā, nokārtojām, ka kantori mums katram savā pilsētas pusē, līdz ar to kolektīvi arī dažādi. Un ir o.k., jo neesam pilnībā atrauti, bet atrodamies pietiekamā atstatumā, lai nesāktu krist uz nerviem. Ir kopējas lietas ko pārrunāt, bet ir arī daudz atšķirību- "kā tev tur tas notiek, a man lūk šitā notiek" - tas atkal ir interesanti. Un arī atpūšamies laiku pa laikam katrs savā kolektīvā/draugu pulkā, bet, ja kāda ģimeniska vai svarīgāka svinēšana, tad apvienojam bandas      
Tomēr man tīri gāja pie sirds arī variants, kad nestrādājām 1 uzņēmumā un tik daudz laika arī kopā nepavadījām, jo tad tie kopējie mirkļi bija daudz vairāk pārdomātāki un piesātinātāki   

stulbi to otru kā tādu šuneli visur vazāt līdzi... vēl tik atliek uzlikt kakla siksniņu, ja nu kautkur nomaldās, lai pazvana saimniecei( kam)    

Drosi vien jau, ka var... Man gan laikam nepatiktu...

Uh... te nu man pieredzes bagāža un uz pašas sajūtām viss izbaudīts... Un stāstiet cik gribiet labos piemērus... par manu ģimeni ar teica... uh... kā divi balodīši,paraugģimene un pat netic, ka vadzis lūst... un iestājas svārsta likums... iebraucam citā galējībā... ka ne redzēt negribas... par laimi, mums izdevās visu sakārtot, izanalizēt un saprast... bet tas bija uz naža asmens un nevienam to neiesaku... Jā, dzīvot kopā, atpūsties kopā, bet strādāt... nevienam nenovēlu... Kā vienmēr, neesmu kategoriska un starp 1000 ģimenēm 1 ir izņēmums, bet es otreiz neriskētu...