Nu vienalga, tas tomēr tāds intīms brīdis, man gribējās pasargāt gan sevi, gan sīcīti no apkārtējo uzmanības.

es to rakteli izlasiju..tā aptaurētā baroja tieši kroga vidū un DEMOSTRATIVI..
tikpat labi to var izdarīt nevis plača vidu, bet maliņā un kulturāli..
no problems

Neatbalstu... vienreiz bija LR Gjimenes studijaa diskusija.Pat piezvaniiju, un teicu, kaa triis beernu maate to neatbalstu... ir bijis gadiijums, kad pametu kafiju un kuuku, jo reaali sabojaaja jaunais mammuks apetiiti.Briinums, ka pamperu pie galda nenomainiija... nesaprotu, kaapeec pie pirmaa piikstiena pups mutee jaabaazh.Vairaak vai mazaak beerni ir prognozeejumi, taapat, kaa baroshanas reizes.Jaa, galu galaa, ejot sabiedriibaa var panjemt pudeliitee atslauktu pienu...

jap demonstrativi un jebkur to nevajag darit..tas ir intīmi..
vispar brīnos kā mums tie berni izauga..režimu ievērojam ..uz operu nestiepām
un jasaprot, ka kādu laiku tomēr nevar DARIT VISU... un jebkur
ir skaists mierigs laiks kopā ar mazuliti

Daudz kur ārzemēs sabiedriskās vietās ir bērnu istabas, kur var pabarot, samainīt bērņukus. Pat ar mikrenēm un televizoriem... Mums tādu nav. Un tomēr piekrītu, ka tas nav publisks pasākums.

jaa, jaa... man toreiz radio arii lika saprast, ka esmu senila un atpalikusi

p.s.mazpilsetā es to kroga to4 nekad neesmu redzējusi..ir bijis vasarā parkā..
bet tad mamiņa  to procesu piesegusi..tikai var nojaust..

Un tomēr -vai tie nav aizspriedumi? Anks, tieši tāpēc, ka nebija pieņemts to  darīt, arī uz operu negāji tajā laikā, kad bija mazs bērns..vārda tiešā nozīmē sieviete bija iespundēta mājās, nekur nevarēja iet, no sabiedrības norobežota..kā lai tur nesajūk prātā un neiestājas pēcdzemdību depresija?

Es nezinu, vai es pati sadūšotos to darīt publiski(droši vien vainīga audzināsana un stereotipi), bet nenosodu tās sievietes, kas to dara..Konkrēti tā sievietes to darija demonstratīvi, lai pievērstu sabiedrības uzmanību, jo klusi nolienot kaktiņā vai pa galvu, pa kaklu metoties uz mājām, sabiedrības attieksme netiks mainīta..

Ja sievietei depresija, lai veershas pie specialista, jo deelj tarakaaniem savaa galvaa nav tiesiibas citiem vakaru bojaat.Gribi uz operu, noliigsti aukli... aarspiileeta mode tagad visur beernus vazaat liidz... patiik, ka tagad kaazu ieluugumos, kaa dreskoda ieraksts par to, ka ierashanaas bez beerniem )

Tomēr nevajag visu afisēt un demonstrēt, tad jau ieņemam to bērnu arī publiski, kas tad tur tāds?

pieklajiga uzvediba sabiedriba NAV atcelta un pieklajiga uzvediba liecina par audzinātību..
bet demonstrešanas par problemām galvā..
un es NEJUTOS iespundēta..opera varēja pagaidit..tāpat ka viss pārējais..
un nav zidaiņi jastiepj vienmer un visur..tāpec viņi ir zidaiņi.,
viņiem vajag mieru un mammu nevis infekciozu cilvēku pūļus

nesaprotu, ka var justies iespundēts ar dārgāko kas ir
es zin, ka pat negribēju nekur iet..ja aizgāju gribēju ātrak mājas pie mazuliša..
laikam neesmu normala

Nekāds brīnums nav arī tad, ja pamperi pie galda nomaina Ir redzēts.Vai arī tāds ap divi gadi pieliek bikses un rikšo ap svētku galdu.Uz podiņa, vēlams, mūsdienās ap gadi divi, labāk vairāk pie trīs, jo citādi mazajam būs psiholoģiska trauma Un vēl, atceroties tos laikus, kad nebija ne pamperu, nedz publiskās barošanas, tāpat tikām daudz kur un bērni tai pat laikā nebija ne kakās līdz ausīm, nedz no bada zili nobļāvušies.Mammas uzķēra bērna ritmu un viss notika saskaņā.

Un es biju nenormāla, ka man tomēr gribējās arī sabiedrību, nevis tikai bubināt bērnu valodā?

Atbalstu anksu... nav pieņemami! Tāpat kā nav pieņemams, ka sieviete ar pinceti rauj spalvas no bikini zonas parka centrālajā ejā uz soliņa (personīga pieredze)!

Es teiktu, ka katrai lietai un laikam savs laiks un iespējas un jaukumi.

indrak

Jā, un tieši tais agrākajos laikos, kad bērniņi dzima daudz, un psihologi kā mušas nespietoja riņķī, katru neomu, slinkumu vai ko citu, ar depresijām izskaidrojot.Depresijām vienkārši nebija laika.Es te nerunāju par tiem retajiem, kuriem tā tiešām bija diagnoze.

Uz praida vērošanu mēs varam iet, un varam neiet, bet krogā vai kafejnīcā, mums izvēles nav, ja kāda izdomā sīci ar krūti pabarot. Labi, ja sēžam ar muguru pret māmuķīti, bet ja ne, tad skats ir tieši acu priekšā. Tā jau tiešām nav tālu līdz tam, ka sāks arī piedirstos pamperus turpat mainīt. Bērns ir katras sievietes personīgā izvēle, un sabiedrībai par to nav jāatbild, un jājūtas traucētai. Un bērniņa laišana pasaulē nav nekāds varoņdarbs par ko tagad pienāktos ordenis un sabiedrības klanīsanās māmuķītes priekšā, kura bieži vien ir sev saorganizējusi ķeizaru, lai tikai dzemdību process nebūtu jāpacieš.

laci     nu jā tas tak arī dabiga nodarbe