Klau, P-t-ezi, uzdejojam, lustīga mūzika:)

Ezis jau tik lēnās dejas laiž...

Tātad - čamma?

nez kā ezis dejo?... viens, div, viens, div... vai... viens, div, trīs, četr?

Tas pustrakaisježiks izrādās diezgan saprātīgs(runāju par komentu adresētu Gintam)

Šis tas no lasītā mani aizķēra, šis tas lika aizdomāties...

Aizdomāties - tas ir labi, Gint.
Ja nu sagribas un pietiks dūšas kādreiz kādu alu iešaut ar ezi, tad, iespējams, par citu cilvi kļūsi...
Vai arī ielēksi Daugavā...

man jau liekas ka depresija ir tāds slinkuma paveids, kad negribas neko darīt
agrāk tādus sauca par kosītājiem, sliņķiem, liekēžiem, tagad kaut kas ir mainījies,
tam visam ir atrasts pareizs nosaukums depresija

nea... tas ir stipri dziļāk...

baltais neņirgajies, ja.. par lietam ko nesajēdz

..gadās arī tā, ja darbi neiet kā iecerēts, labāk ne darīt neko, bet citu dienu ar jaunu sparu visu vienā eplas vilcienā paveikt...

Gintam ieteiktu ar kaut ko sākt, varbūt ar šo...

“Dziļo sarunu” vakari ir tāds īpašs brīdis, kad satiekas īstie cilvēki,
lai parunātu par īstajām lietām. Mēs nekad nezinām,
kas atnāks un, kas notiks. Mēs paļaujamies, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek.

Noteikt kādu konkrētu tēmu sarunai ir visai bezjēdzīgi, jo sarunai attīstoties,
 tā sāk iet pati savu ceļu.

Galvenās sākuma tēmas ir:
Kāpēc, mēs esam šeit?
Dvēseles ceļojums cauri dzīvēm,
Vai ir jēga meklēt dzīves jēgu,
Par to kas mums ir apkārt,
Kā smalkā pasaule ietekmē mūs un fizisko pasauli, un ko mēs varam darīt šajā sakarā,
Par tiem mošķiem, kas mūs kaitina,
Ķermeņa filozofija – ko mums saka mūsu ķermenis, problēmu sakņu meklēšana,
Dalīšanās ar pieredzi attīstot savas gaišspējas utt.

Viss ir atkarīgs no cilvēkiem, kas ieradušies.
Tikšanās vieta un laiks:  Mārupē, Mazā Spulgu iela 3-15,

painteresējies, piebrauc aprunājies, kas meklē ... varbūt arī atrod !

Gintam

Atvaino, lūdzu, puis, bet mauks ezis atklāti.
1) Nekur un nekad nav cieņā slimi, nelaimīgi un nabagi neveiksminieki un lūzeri, bet gan veiksmīgie, laimīgie, bagātie un veselie. Pirmajā šīs diskusijas lapā ezis mēģināja rosināt par to padomāt, bet, acīmredzot, nepielēca...
2) Šobrīd katrs Tavs diskusijā uzrakstītais vārds liek domāt, ka Tu esi lūzeris un gandrīz vai ar to lepojies.
3) Tā turpināt! Ja neko nevēlies neko mainīt.
4) Ja vēlies mainīt - maini attieksmi pret lietām. Kaut ar sakostiem zobiem (ja citādi nevari... ) iestāsti vispirms sev, bet pēc tam visiem pārējiem, ka Tev viss ir kārtībā. Ka esi priecīgs ar to, kas Tev ir, varētu būt, vai kādam citam ir kaut vai...
5) Mainīsi attieksmi - viss Tev būs. Būs draugi, būs meitene, būs labāks darbs, vairāk naudas būs...
6) Un nevajadzēs nekādus psiho speciālistus...

P.S. Ezim izdevās mainīt attieksmi. Kaut gan eža likstas Tev, iespējams, liktu aizsktiet pakārties...


Viss jau, Ezi, it kā pareizi, tik’ ne visi tā var. Sekojoši vienam uzrakstītais derēs un noderēs, citam - nē.

ienāc diskusijās un tevi izārstēs visi psihologi
vienkārši super

Nu, nu... Baltais... ir reizes kad pietiek ar diskusijām, kaut vai palasot komentus ir iespēja pamatīgi izsmieties, bet smiekli nozīmē stresa līmeņa pazemināšanos, tātad arī depresija atkāpjas...  
Viena no zīmīgākajām depresijas pazīmēm ir smaida trūkums mimikā.  
Taču lasot diskusijas, bez smaida iztikt nevar...

Tikko būtu blakus SAVS cilvēciņš ar kurš ne tikai ņem, bet arī dod pretim to pašu, tad rastos jēga dzīvei!
Un nebūtu jāfilozofē - kas esmu, kapēc un kāda gan visam jēga!!
Nebūtu laika spriedelēšanai, kaut vai iekoptu dārziņu, kur kopā "kašņāties" un tas naudu neprasa!
Vajag sevi ar kaut ko aizņemt, lai neiegrimtu dzīves apcerē!
Vēlu veiksmi! 

Tātad neesi gribējis, kas grib tam viss čiki piki.Un tāds sīkums- nevienam dzīve nesastāv no vieniem priekiem.

 ... a no kā tad...

Visi tā gribēja sniegu. A tagad gaudo ka slikti? 
A kad būs labi????????????

Latvei vārtu atslēdziņa,

Daugaviņas sargātāja.
sveši ļaudis vārtus lauza
Jūrā krita atslēdziņa.