tas laikam tā - daži patiešām saprot tikai tad, ja rupji atšuj.
ne par mīlu, bet kādreiz es strādāju tādā vietā, kur ienāk daudz dažādu pagasta ļaužu. esmu no dabas tiešām pieklājīga. un tad bija tā, ka lielākā daļa pusbomzīšu mani turēja par draudzeni. jo pieklājīgi runāju ar viņiem. tas bija smagi. viņiem likās, ka tad jau es viņus akceptēju arī piedzērušos, un ka man katrā laikā ir nauda, ko viņiem "aizdot". nācās kļūt asākai. aukstākai. mazliet cietsirdīgai. kaut arī - viņi jau nebija nekādi ļaunīši... tikai...
tas te tā - it kā ne par tēmu, un tomēr.
0
0