esmu redzējusi situācijas... vecis suņa vietā... pie kājas!
nezinu, man neērti palika... kā jūtas tas cilvēks, pat grūti pateikt...  
tai vecenei "uzšaut" gribējās...

Šajā sakarībā melnā anekdote: "Es vēlos, lai mīļotais vīrietis man vienmēr ir blakus... BLAKUS, es teicu!!!!" 

bet ir tak vīrieši, kuriem patīk būt tā suņa vietā... un verga vietā..tepat viens tāds visu laiku izmisīgi sludinās!... neviena cita ādā neielīdīsi... jādzīvo sava dzīve

Ja pieņemam, ka katram cilvēkam jāiziet sava dzīves skola, tad tam vecim ne velti tāda vecene. A varbūt tam vecim jāuzšauj, lai attopas, nevis vecenei?

..jā.
Jo mēs tak viņus ievērojam, iemīlam tādus, kādi viņi ir!!!
Un visai nepareizi ir vēlāk sākt pārtaisīt to, ko tātad reiz, iepazīstoties, esam par labu atzinušas!

labs vīrieša salīdzinājus tekstā ar mājas matraci...

Nu nebrīnieties. Nesen runāju ar vīrieti 50gadīgu, kurš pateica, ka viņš nemaz nemāk un negrib dzīvot tādu dzīvi, kur viņu, nebiksta, neizkomandē un nenorāda par katru sīkumu. Tā esot nenormāli viegli:)))

Katram savs.

Viss sākas ar pārprasto "pieklājību" un "cieņu" pret "vājo" sievieti. Tas vecim, kurš nejēdz vai paniski baidās no asarām, sasaista rokas, bet sievišķi to bieeeeeži izmanto savā labā. Ņefiga, pie manis ir gan stikli biruši, gan priekšmeti lidojuši, gan vēl daudzkas cits noticis. Un notiks vēl, ja tā vajadzēs.
Lasot to rakstu, vienīgais, kas tā drusku uzkrita, ka tās lietas, kuras dodot vīriešiem vīrišķo spēku un enerģiju, tādas - pāraugušiem bērniem piedienīgas liekas. Mocīši, utml., - tādas pusaudžu izklaides. Cita lieta - salauzt rokas pirkstu kādam pamuļķim pret seju. Arī jau varbūt pabērnišķīgi, bet adrenalīna līmenis - pavisam cits. Un, ja par lietu - vēl labu darbu izdarījis iespējams esi.

Tie memļaki (pēc definīcijas!) jau bieži vien mājās arī vislielākie varmākas izrādās...
Sievieti nozilināt jau ir vieglāk kā kārtīgu veci...

te jāpiekrīt...