... domāju- neiesaistīšos un viss... palasīšu, paklusēšu...
bet nu nevaru...
sev apkārt redzu dziļi vīlušos cilvēkus- vīlušos dzīvē, cerībās un sapņos, ko uz tā pašām barikādēm izsapņojuši..
vīlušos paši savā tautā un tās morāles vērtībās...
vīlušos paši sevī, jo nav pieticis spara un spēka pastāvēt par savu taisnību un viedokli, jo taisnība vienmēr tiem, kam skaļāka rīkle un vairāk naudas, nevis sirdsapziņas un sapratnes..
vīlušos jau kurā pēc kārtas valdībā... savos elkos, ko ievēlēja.. ( atceros skatu ar Kantāni uz saeimas dīvāniņa budžeta grozījumu pieņemšanas laikā)...
gan jau būs tādi un ceru, ka daudz, kas būs Doma laukumā, jo daudziem tā ir pēdējā iespēja kaut ko pierādīt ... būs arī, kas sēdēs pie savas lašmaizes un TV ziņās paskatīsies to visu.. ( man tas izklausījās pēc skaļa spļāviena to, virzienā, kuriem nevienā no šiem pseidotreknajiem gadiem tāda lašmaize nav bijusi, bet ne jau tādēl, ka nav strādājis vai naudu pelnījis)...
es neredzu nevienu personību pašreizējā situācijā aiz kuras mums iet un ko klausīties- nav tādu...
un mūsu valdība ir pieradusi- nu paprotestēs, paprotestēs un norims... nebaidās ne no kā un neviena.. tikai tad, ja sekos reālas darbības- varbūt tad sāks aizdomāties...