nu..laikam zinu gan... spāņu ģimenīte,kurā dzīvoju kādu laiciņu, bija tāda - mamma cepa maizi mazā firmiņā, papum bija savs dārzs,t.i.,mazs bizness priekš pašiem.. viena meita aktrise, viena veterinārste...
māja vienā no Barselonas priekšpilsētiņām..nu,kā Rīgai tie guļamrajoni... krietni gabali braucami ar vilcienu vai metro... dzīvoja normāli, bet visu laiku rēķinot naudu :to drīkst, to nedrīkt.. ļoooti liela dāvana dzimšanas dienā un uz jaungadu kopā bija vet.ārstei mūzikas bumslis-tas pārnēsājamais rādžis ar CD... pat bija jāpabrīnās... un ,kad bija jāiekurina mājas,jo viņiem tajā brīdī bija ļoti auksta ziema : -1 grāds, tad tam tika veltītas diezgan lielas pārrunas : bet ja nu tomēr var iztikt BEZ kurināšanas...
un apkārt ģimenes dzīvoja tieši tikpat apdomīgi...
... Francijā dzīvots mājās... tur gan bija citi spēles noteikumi, bet tāpat - ļoti domāts par līdzekļu ietaupījumu... nekā lieka... starp citu,tā ir bijis visur un vienmēr,sastopoties ar svešzemniekiem...
VAI! nu,ko es te:) bet nāca prātā varianti arī no Norvēģijas un Zviedrijas, tas gan bija jau uz kurioza robežas, bet lai... tie cilvēki ija gana jauki,lai par viņiem uzjautrinātos
ko ar to gribēju teikt- tikai mēs diezgan vieglprātīgi esam izturējušies pret naudiņām - visur par to domā ļoti nopietni...