Pēc 8.marta... točna.

ja vecenes viņu nenomīž stāvus ar večiem!virca tu!sievietēm ziedus tev čuras!logiski!nu vem!moš nečurāsim!

būtu, indra, bet tad es tiiiik ļoti nepiedomātu pie tā, ko daru/runāju, nedaru/nerunāju. pirms 100 gadiem, kad vēl biju jauna un smuka un strādāju savā mazpilsētas skolā un apmeklēju jauniešu publiskos pasājumus, gadījās būt ballītes laikā pie didžeja uz skatuves (labs paziņa). nākamā dienā visi mani skolēni par to runāja. nevajadzīga publicitāte.

Nepārzinu nianses, bet reāli riebj šī tirgusveceņu domāšana. Ko, učene nav cilvēks? Un, ja nekā tāda uz tās skatuves briesmīga nenotika, tad tāpat kāda gādīgā sabojātā iztēlīte parūpēsies, lai visiem būtu, par ko mēles trīt. Vēlreiz pārliecinos, cik labi ka čupojos ar austrumniekiem. Lai tiktu paradīzē, ir dzīves laikā jānovalda tikai divas lietas - tā, kura starp kājām, un tā, kura starp zobiem (mēle). Un tam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Neredzēji savām acīm - nepļeksti, jo var nonākt līdz tam, ka par savas mēles un domu netīrību var iekulties nepatikšanās - par saviem vārdiem var sanākt atbildēt. Latviešu vidē nekā tāda nav.