Alslēgas frāze (der ļooooti daudzām parādībām) ir "valstij nav naudas". Sekojoši, tāpat kā Zolitūdē kāds ieekonomēja uz skrūvēm, tāpat šeit - uz normālu ēdienu, normālu pasākuma organizāciju, ūdeni un tēju. Iespējams, uz vēl kko.
Tieši tāpat piekrītu LZ par mazajām skolām - atkal der pārlasīt minēto atslēgas frāzi. Jā, var jau sapņot nabadzības apstākļos par individuālām pieejām un 10 skolniekiem klasē, bet viss beidzas ar nemainīgi vienu jautājumu - kur tam ņemt naudu?
Jā, palasiet to pašu Jaunsudrabiņu! Kā un kur mācījās pirms 100, 150 gadiem, kad arī naudas nebija? Internātos. Pirmdien no rīta atnāca/atbrauca savus kilometrus un piektdien vakarā uz mājām tāpat - atpakaļ. Un nomiris no tā it kā neviens neesot, bet mēs taču par krutiem eiropiešiem sevi tagad uzskatām, ne? Kāds internāts? Autobusu katru rītu podavaj! :) Un vispār, ja mums te stāsta, ka attīstītajās valstīs ar lauksaimniecību vien 2% iedzīvotāju nodarbojas, tad par kādām skolām vispār var būt runa? LV gadījumā laukos būtu jādzīvo kādiem 40000 iedzīvotāju tādā gadījumā. To biš - kādiem 20000 nepilngadīgo. Nezinu, cik platības no LV 64000 kvadrātkilometriem aizņem pilsētas, bet, ja pat kādi 10%, tad bērnu izkliede iznāk viens sīcis uz gandrīz 3 kvadrātkilometriem. Lai piepildītu skolu ar kaut vai 200 sīčiem, tos jāvāc kopā pa 600 kvadrātkilometriem. Tas nozīmē, ka būs tādi, kuriem līdz skolai savi 13 .. 15 kilometri vienalga būs jāmēro.

varbuut nomiris no taa nebija, bet ar salauztu psihi, nespeeju miilet, akmeni kakla, muziigo aizvainojumu..
pazaudeetu beernibu...
murmis vareetu atcereties, kaa bija pirms 1000 gadiem, kad izglitojaas tikai izredzeetie

Nu gan esi jautrule, kam pārliecība, ka švakam gaisam neesot sakara ar elpošanas veidu!  Nav obligāti ticēt man, bet paskaties kaut net-ā, - tieši iemācāmā elpošana (ar diafragmu) ļauj labāk dživot un pārciest slodzes vidē ar samazinātu skābekļa/palielinātu CO2. Bija aizdomas, ka ambīcijas lielākas par zināšanām un saprašanām, bet, ka tik augstā pakāpē ...