Ir stadija laikam, kad pietiek, kad tiešām enough is enough. var jau protams stenēt, ka redzies, depresīvā tauta tagad izgāž visu uz valdību un tā, ka paši redz nerubījot, bet nu, jā. Uzticēties valdības solījumiem značit nerubīt? :)
Es jau 2 gadus pavadīju ārzemēs. nupat esmu divus atpakaļ Latvijā nolauzis, un, godīgi sakot, par spīti tam, ka darbs it kā ir, un pie tam ne tik sūdīgs, tomēr arvien vairāk un vairāk sāk rasties doma, ka jābrauc kaut kur nafig prom.
Pāris tautas kalpu par valsts līdzekļiem ar jauniem Rangeroveriem braukā apkārt, lai stāstītu, cik mums te ir kruta, kur tai pašā laikā NVA nodaļas tiek gāztas riņķī.
Dat aint normal.
Lozunga nebūs. Bet es visticamāk tomēr būšu kaut vai tās pašas būšanas pēc. man arī drusku sāk piegriezties.
Latvieši ir tāda dīvaini pacietīga tauta, bet nu... ja atcerās, kas notika ap 1918., kas notika ap 1990... un vēl plus un mīnus trīs gadus no katra tā skaitļa... Tad vajadzētu arī apzināties, ka ir robežas ,kuras pārkāpjot, sekas būs smagas.
We will be taupīgi :)