Es ņemu gandrīz vienmēr. Esmu vedis jaunus, vecus, ziema putenī un vasaras svelme. Katrs stopētājs ir kā loterijas biļete, var gadīties jauki runīgs, bailīgi klusējošs vai tāds kas visu ceļu runa pa tālruni un spēlē spēlītes tālrunī.
Reiz vedu profesionālu stopētāju kurš šādi apceļo Eiropu. Viņiem ir pat savas sacensības. Kurš ātrāk no punkta A tiks līdz punktam B izmantojot tikai autostopus. Arī savi nerakstītie stopētāju ētikas likumi šiem esot. Viens no punktiem kura esot nerunāt ar vadītāju par sportu un reliģiju. Jo nevarot zināt kuras komandas vai ticības piekritējs viņš esot.
Esiet laipni un arī ceļabiedri gadīsies forši.