Šodien bija mana pirmā darba diena jaunā darbiņā. Sajūtas no rīta bija vienkārši fantastiskas. Līdz kamēr pusdienu partraukumā pie manis pienaca mana jaunā kolēģe un pēc nelielas pieklājīgu frāžu apmaiņas sāka stāstīt kurā kolēģe ar kuru guļ, kura ir "baigā klaču vecene", kura visiem pēc kārtas "pēcpusi laiza"(tieši tā man arī tika klāstīts?) Utt. Pats interesantākais bija vēlāk kad cita kolēģe man saka stāstīt tieši to pašu tik apraksturoja katru pēc sava redzējuma. Un nu es sēžu un domāju. .. Vai tiešām šī dubļu apmētāšana dara cilvēkus laimīgākus? Kas ir? Kas ar mums notiek????