Tas sociāli politiskais veidojums, kas pirms 25 gadiem sāka sevi dēvēt par LR, jau no pirmajām minūtēm ne tikai muļļājas savu melu vircā, bet arī atrodas savu melu gūstā. Ja beidzot atklāti tiek pateikta patiesība par „perestroikas” reālo netiesisko mērķi un reālo netiesisko rezultātu, tad faktiski tiek sagrauta valsts. Vēsture liecina, ka patiesība var ļoti ātri sagraut valsti. Tas lielā mērā attiecās uz PSRS, kas bez cilvēku mazākās nožēlas sabruka burtiski vienā naktī. Nožēla nāca vēlāk, kad cilvēki izgaršoja tos saldumus, kuri tika servēti sagrautās valsts vietā. Pasakot patiesību par „perestroiku”, turpmāk vairs nav iespējams dzīvot ne vienu dienu tā, kā dzīvojām visus 25 gadus. Patiesība par mūsu līdzšinējās dzīves netiesisko būtību liek dzīvi nekavējoties sākt no jauna, balstoties uz pilnīgi citiem pamatiem. Bet to latviešu lielākā daļa nevēlas. Šī daļa ir gatava arī turpmāk klausīties melus un tēlot uzticību amorāli sastutētajai valstij.
Tas tāpēc, ka latvieši savas etniskās pastāvēšanas laikā ir ģenētiski saauguši ar meliem un ģenētiski asimilējušies ar netiesiskumu. Latviešu arājiem, dzimtcilvēkiem, kalpiem un tāpat saimniekiem visu laiku nācās ņemt vērā, ka viņus nekad neviens nelutinās ar tiesiskumu. Bet vistrakākais, latvieši visu laiku redzēja, ka bez tiesiskuma ir vieglāk izdzīvot un var pat gūt panākumus dzīvē. Tā tas turpinās arī pēcpadomju gados. Ja neticat, variet pajautāt Meļņikam, Belēvičiem, Zeibotam, Urbanovičam, Čeveru dinastijai, Expo-2015 burvjiem un citiem visjaunāko dienu tiesiskuma nihilisma varoņiem.
Latviešu tauta visā savā vēsturiskajā mūžā tikai kādus 20 gadus ir dzīvojusi bez meliem un dzīvojusi ar cerību izjust reālu tiesiskumu. Meli un beztiesiskums bija vācu krustnešu valdīšanas gadsimtos. Meli un beztiesiskums bija cara valdīšanas periodā. Meli un beztiesiskums bija padomju laikā, kad tiesiskums funkcionēja atbilstoši „partijas interesēm”.
0
0