16/05/2015 07:55 | Diskusija lasīta 8432 reizes
Tātad - laikam ir tā, ka krievi (iztiksim bez pārmērīga politkorektuma - lielākoties tieši krievi) atzīmē savas valsts uzvaru pār nacistisko Vāciju nu jau pirms apaļiem septiņdesmit gadiem? Karā kā jau karā gāja visādi, un paši krievi to lieliski zina, kaut arī bieži vien nav gatavi atzīties, bet viņi tomēr ņēma un uzvarēja, ja? Kam par prieku, kam par skumjām, bet uzvarēja?
Un jūs visi, protams, zināt veco labo pantiņu par, ak, šiem nabaga krieviem, kuriem nākamos septiņdesmit gadus tā īsti ar ko palepoties nav bijis (nu, labi, pirmais cilvēks kosmosā, vēl šis tas, bet nu - vāji, vāji... ), un tad nu šie, nabagi, lūk, joprojām gremdējas kaut kādās tur impēriski iekrāsotās reminiscencēs par vienu senu uzvaru pirms septiņdesmit gadiem?
Bet šai sakarā tāds jautājums - laikam nenoliegsiet, ka tiešām bija Karš, bija Upuri, un bija arī krieviem Uzvara - viss ar lielo burtu? Lūk, ja nu jūs ieņirdzat par šiem nabagiem, kam pēdējos septiņdesmit gados nekādas citas uzvaras nav bijis, pastāstiet man, lūdzu, - kad ir bijusi jūsu pašu valsts un tautas pēdējā Uzvara, ar ko lepoties?
Vēsturiskais 18. novembris? Jā, bija tāda lieta, bet tas bija pirms krietni pulkāk gadiem nekā krievu Uzvara - tāpat kā 11. novembris. Bet pēc tam? Kur ir tās jūsu pašu mūslaiku uzvaras, ko jūs varat iebāzt degunā, lūk, tiem tur nabaga apstulbinātajiem krieviem, kuri nez kāpēc atceras un svin 70 gadus senu notikumu?
Citāts no pietiek.com. Autors - L. Lapsa. Īpašu uzmanību lūdzu vērst pēdējām divām rindkopām. Jā, kuras tad ir tās mūsu uzvaras, ar kurām MUMS lepoties? Vai arī ir tā, ka vienīgais, kas atliek - noniecināt citus?