starp pirmajiem bloga komentāriem  arī radikāli:

*muļķības
*viss iespējams
*abrakadabra
*galīgi garām! Primāri mūs mīl tāmdēl, ka mēs esam. Un mīl tamdēļ, ka esam kādam savējais.

Mēs mīlam un viss.Citreiz jau nafff nemaz tā skaidrojuma --kāpēc

Man jau liekas, ka mīl vnk tāpat, neatkarīgi, kurš ir labs vai slikts. Arī sērijveidu slepkavām ir mātes. Un dzērājmātēm, bez mātes tiesībām ir bērni.

... Man patīk šis: "Laimīgi mēs esam tur, kur mēs mīlam un gaidam, -nevis tur, kur mīl mūs, un gaida mūs... "

Kad tā padomā... vismaz man ar to mīlēšanu vairāk ir uz šo pusi..

Ne jau par to mus mil vai esam labi vai slikti.Tas jutas vai nu ir vai nav. Un otru cilveku reizem vajag izprovocet lai vins paraditu kadas jutas.

man tas 4. no bloga komentāriem tīri pieņemams, bet vēl jāpadomā...

Nu re... ments nezina, kas ir mīlestība... protokolā par to nekas nav rakstīts... ments apjucis...

tādi jautājumi( un tādas atbildes) laikam rodas vien tad, ja neviens nemīl. Pretējā gadījumā kam man cilāt iemeslus- kāpēc. Un vēl jo vairāk absurdi gribēt citus pārus saprast- kāpēc tie viens otru.

 staburag? daudz ne po ģēlu pļurkstēsi, ņemšu un nobloķēšu, kaut gan uzskatu, ka jebkuram šeit ir iespēja rādīt savu patieso seju
bet tā kā tava seja jau apmēram skaidra (t.i. tiešā nozīmē neskaidra, protams, bet tā - skaidra, resp. saprotama)

Bloķē... Tu jau sevi arī bloķēsi

  skaidrības labad laikam jaiekopē, ko bloga komentāros teicis šīs sarunas aizsācējs:
"Visticamāk, ka gan, gan... (vismaz ilgtermiņā). Gan svarīgi, ka esam (un labi esam), gan (un laikam vēl vairāk (ja vispār ir jāizsver)) svarīgi, ka labi ir tie, kuri mīl. Viss sasiets un cieši kopā savijies."
atkārtoju: "ja vispār ir jāizsver"

 vēl nodomāju, cik labi tomēr būtu, ja blogu autori norādītu citātu autorus.
Nez vai kundzītes atļautos būt tik radikālas ("muļķības"), ja attiecīgos viedos vārdus būtu runājis dievinātais Paulu Koelju vai pašmāju kumīrs Mīlgrāvja Mūlis?
(apspriežamo domu esot paudis Ļevs Tolstojs)

Ļubov zla... poļubiš i kozla. Mīl un mīlam par to, kādi esam, nevis kādi neesam.

nez, to kazla ilgi milēsi?
Interesanti,  vai tie, kuri deklarē "mīl un viss!", parakstītos zem šiem vārdiem:

"es, protams, esmu pēdējais maita (vazājos riņķī, regulāri pielopojos, nestrādāju  (toties ēdu),  naudas nav (ja gadās, notrallinu), ja runā pretī - sadodu pa muti (varu sadot arī tāpat vien), miskasti nenesu utt. utjpr.), bet mani mīl, jo tāds,  lūk es esmu un punkts"

Jā piektdieni... arī tādus mīl.Tu to nezināji? Mīlestība nešķiro un nemeklē izdevīgumu.Mīlestība nav ļauna, tā pacieš visu, tā panes visu... līdz izplēn.

nu ja, ja skatītos romantiskus kino un smukus seriālus, tad droši vien zinātu.
Bet tā, tik te un pa Tautu dzīvodams, tik loti bieži dzirdu:
"es to vairs nevarēju izturēt, kaut mīlēju to maitu... "
Tik daudz stāstu par to, ka izplēnējusi nevis tāpēc, ka izplēnējusi, bet tāpēc, ka kāds nav bijis "labs".

p.s. "pacieš visu" - bezgalīgi?

Ar to mīlēšani ir dikti sarežģiti-jāpiekrīt teicienam, ka katram Romeo viņa Džuljeta visskaistākā Un tur ar visa jēga.

kaut gan uzskatu, ka jebkuram šeit ir iespēja rādīt savu patieso seju


Atvainojiet, piedodiet . Vai jūs nevarētu aizcilpot uz trim alfabetes burtiņiem !
Vai tad tāda mīlestība vispār pastām, vai arī mēs pieradinām tuvāko lai ar viņu spēlētos .

Reiz pie vienas tautas meitenes vienojoties kopīgā dzērveņlasīšanas pasākumā, purvā sastapām feinu onkoli un  viņa suni.Suns liels un mīļs, un nāk draudzēties, un kā tādu nesamīļosi.Uz vārdiem, ka redz kāds mīļs suns, saimnieks teica, ka to vēl tā nemaz nevarot  zināt, varbūt viņš esot tikai viltīgs

Miilestiiba ir balva, dazjreiz pelniita, citu reizi nee.. bet tu esi to dabuujis.. taatad kaads tevi ir apdaavinaajis vienkaarshi taapat..