Nē, ne, ne... es negribu atbildību... tāpēc es dodu priekšŗoku labāk lai mani savaldzina...

Mēs esam atbildīgi par dzīvniekiem kurus pieradinām, bet ne jau par sievieti, kas pati pieņem lēmumus. Un ja sievietei vairs vīrietis neliekas interesants, vai tāpēc viņai var ko pārmest. Dzīve turpinās, jāsoļo uz priekšu, nevis jāčīkst par aizgājušo.

Nav svarīgi, cik reiz mēs paklūpam, bet gan tas, cik reiz varam piecelties.

Albano..Tu ļoti pareizi runā, kā no grāmatas!

Shodien nav pareizais zvaigzjjnu izkaartojums.. Reizeem sajuuta, ka kaut kas nav liidz galam dziivee nodariits, kaut kas nav pareizi...  Jautaajums, kaapec mees kaadu gribam pieradinaat.. ko mees ar to iesaaksim?

solaris -kamēr citi lasa grāmatas, es dzīvi dzīvoju, un dalos ar savu pieredzi.

Albāno... Tu nesaprati manu jautajumu... ir jau kaut kāds posms dzīvē, šajas attiecības, viņš varbūt arī ilkst tikai 10 minūtes, bet tās 10 minūtes atbildību tad kāds uzņēmās, Nekorekti ir sievieti savaldzināt, sieviete jau tvīkst pēc pieskarieniem, bet vīrietis pasaka - Čau, nakamnedēļū pazvanīšu...
Es domaju, ka nevis cik reizes krīti un atkal varī piecelties, bet gan cik reizes saceļās...

Varbūt grāmatu var labak izmantot kā sexa rotaļlietu... ?

staburags-nezinu par kādu sacelšanos tu runā, man ar dumpiniekiem nav pa ceļam. Es kā kos, uz kuru pusi pūš vējš, uz to pusi es liecos(joks)

’’... ja sievietei vairs vīrietis neliekas interesants, vai tāpēc viņai var ko pārmest... ’’ Tā jau ir tā vīrieša atbildība... tieši šajā posma, vīrieša atbildība ir ja esi savaldzinājis sievieti, tad vismaz nakošās 10 mīnūtes esi intresants...

jā... tā jau tas varētu būt, katra sacelšānās nes aiz sevīm arī atbildību...