Bieži domāju, vai tas ir pareizi, ka uzņemamies lieku atbildību par cilvēkiem, neļaujot viņiem pašiem tikt ar sevi galā.. Vai var mīlēt žēlastības pēc? .. kaut patiesās jūtas ir citas.. Varbūt vajag, lai izsāp, lai sadzīst. Vai šim cilvēkam nesāp, ka ir kā čemodāns bez roktura, neskatoties uz to, ka ir laba attieksme.. Vai tik nesanāks, ka no tiem saplēstajiem čemodaniem veidosies nederīgu mantu noliktava?  Jautajumu ir daudz, tāpat, kā pardomas, kā rodas šī pieradināšanas atkarība...