saka, Dzīve ir kā zebra - baltā svītra, melnā svītra, baltā svītra, melnā svītra, baltā svītra, melnā svītra un tad pakaļa, bet manā dzīvē laikam baltā aizkrāsota...
esam tak katrs pats pa sevi, nevienam nepiederam... tad ko tur, laiks beidzas... dzīvojam te un tagad... sākas jauns laiks... kā dvēseles IR MŪSU... bet ķermeņus mums uzražo vecāki...
00
05/04/2015 11:33
Rit, te bija diskusija par to. mēs bijām izteiktā mazākumā - tās, kam ir svarīgi būt uzticīgām un sagaidīt uzticību.
00
05/04/2015 11:34
Tā tik tāda maska... vai cītīga sevis pasaudzēšana.
haijama, vai tiešām? sabi, lai dzīvotu pēc Tevis paustajām atziņām, vispirms ir jāveic ļoooti nopietns darbs ar sevi... tā kā... tas, ko šobrīd saki, ir vnk frāze.dmž vnk frāze
00
05/04/2015 11:36
jo mazāk tic un uzticās, jo mazāk vilšanos..esmu realiste..savos nopietnajos gados..
00
05/04/2015 11:37
lizet... varbūt kāds tomēr ir ticis tālāk... un šī jau ir dzīvesskolas atziņa, ne frāze vien... Ko mēs viens par otru zinām?...
00
05/04/2015 11:38
anks... arī tā ir pieredze... Un nav ko staigāt rozā brillēs.