Nu te gan Versij piekrītu. Tie, kas pieraduši tikai ņemt, nekad neko nedarīs, lai nopelnītu paši. Tādiem iedod makšķeri, bet prasīs zivi. Bet citādi mantu apmaiņā neko sliktu neredzu. labāk lai iet no rokas rokā, nekā ik pa laikam met ārā un piegružo pasauli. 

Forši, ja vienmĕr viss tā, ka var arvien nullìti nopirkt Un visu nolietot lìdz laimìgajam lietas galam, lai atdodot vai par necenu pārdodot, kādu nepataisītu par lūzeri, vai ko no kāda pieñemot, pats par tādu nepaliktu.

Nu diez vai vienmēr visu jaunu var nopirkt un ari vai vienmēr vajag? Visam jābūt līdzsvarā. Problēma ir ne jau mantu apritei, bet tas, ka viena daļa aug kā patērētāji tikai stāv izstieptām rokām- dod, dod, dod.

Es pat šoreiz ne tik daudz pa to dod, dod. Nē. Lai tev dzīvē ienāktu kaut kas, vajag brīvu vietu. Vajag gribēt. Bet nu jāaaa… ir padzīvojis ledusskapis, ne vairs jauns dīvāns, kerensko laiku televizors utt, utt, utt. Un tā i dzīvo. Priekš kam jaunu pirkt? Ir tak tas iepriekšējais! Tīri labs vēl! Ir cilvēki, kas tā i nodzīvo. Un ir, kas tādā vidē smok.

Un te nu atgriežamies pie tā ko teicu, viss ir attieksmes jautājums

Neko nepirku, tik saburkoju kabaču čatniju. Un biju uz copi, labi ķērās raudas.

Neko neburkoju, izminu līkumu.
Un pirms kāda laika piedāvāju dēļus kas palikuši pēc manas mājas celtniecības, tiem kam viesulis nopostīja mājas.
Nu piedodiet, piedodiet, jaunus nepirku, vnk FB izlasīju ka meklē materiālus majas celtniecībai, bet man stāv bez pielietojuma

Fui, Beata, varēji jau man pietaupīt   Nu būs jāpērk, ka vien Erotika nejauc nost savu 400 kv m māju

Nu, es jau dikti sirsnīgs cilvēks esmu, bet, jei bogu, Tevis dēļ nejaukšu savējo būdeli nosti. Man jau tikai 260kvadrātmetru. Cik tad tur to dēlīšu

Nu zin, es jau nesteidzinu, kamēr visi papirusi, atļaujas, projekti, man jau tos dēlīšus tik pret pavasari vajadzēs, vel jau vari pārdomāt    Un vel jau ir cerība uz Erotiku un mazums, vel kādam nav žēl kādu vecu šķūni 

Labrīt!... temats par atdošanu... man tas bija sāpīgi aktuāls maijā un jūnijā, jo līdz 1.jūlijam bija jāatbrīvo aizsaulē aizgājušās vīramātes dzīvoklis... es raudāju no bezspēka... un biju tik priecīga, ka atradās ģimene, kura paņēma daudzas mēbeles un lietas, apģērbu, traukus ... vēl tagad šķūnītis pilns ar trauku kastēm... nezinu kur likt..

Es traukus atdevu labdarības veikalam, viņi novirza patversmēm un daļu tirgo veikalā. Tagad uz sitiena nevaru atcerēties kā sauc to iestādi, bet paņēma labprāt. Protams trauki, tīri samazgāti neieplīsuši utt. Bija man arī veselas servīzes, neizpakotas.


Otrā Elpa- tā sauc šo biedrību.

... savā pusē es neesmu dzirdējusi... taisos pakot visu un vest uz Sarkano krustu... bet visam ir vajadzīgs laiks...

Problēma ir ne jau mantu apritei, bet tas, ka viena daļa aug kā patērētāji tikai stāv izstieptām rokām- dod, dod, dod.
====================================== ==============
Ne tikai "dod, dod, dod", ir vēl daļa, kuriem "man pienākas, jo esmu mazturīgs, imitēju centienus kkā izsisties, bet nekas nesanāk, jo negribu īpaši piepūlēties". Bet vispār … "man pienākas" ir daļas latviešu šodienas mentalitātē kā cietais disks kompī, - ar raušanu neizrausi. Precīzi tas pats "man pienākas, bet nedaru es neko (jēdzīgu)" attiecas uz nospiedošo daļu šālaika valsts amatpersonu. Nu, piemēram, tāda policija … Pie viņiem meklēt palīdzību, ja kas nozagts vai sabojāts, … veltīga laika izšķiešana. Man dzīvē laikam 100% gadījumu - tieši tā - visi iesniegumi VP - pilnīgi bez rezultāta, beeeeeet algas policijas nabadziņiem … laipni lūgti, - paaugstiniet! tā vienkāršā iemesla pēc, ka mēs maz saņemam! Un policija nav ne tuvu vienīgā tāda struktūra, kur ir tā.

P.s. Par policiju. Pasen tas bija, bet viens paziņa, kurš tajā sistēmā bija sastāvējis, par no mana auto nozagtajiem lukturiem atklāti izteicās, ka … ja arī atradīs, tad visticamāk tu nebūsi tas, kurš tos lukturus pēc tam dabūs. Pat, ja būs 100% skaidrs, ka tie ir tavējie.

... man meita ir invalīde, un es konkrēti uzprasīju labdarības biedrībai Dace palīdzību, atbilde bija kāpēc tu neej un neprasi labdarības biedrībai Ziedot, biju tur arī, bet ne konkrēti biju tikai sarakste bija, tā kā labdarības biedrības ir konkrēta naudas atmazgāšana... un ja Jūs kaut kam ziedojiet, tad ziedojiet, neviens pie Jūsu durvīm ar izstieptu roku nestāv, nevajag jau cilvēkus pazemot...

Labrīt! Smaga tēma pacelta... nezinu, kā būtu, ja manā ģimenē būtu smags invalīds..tiešām nezinu... domāju, ka lūgt palīdzību nav nemaz tik viegli! Un, ja vēl tev atsaka, tad droši vien rokas nolaižas, bet... tajā pat laikā tiešām ir izaugusi paaudze, kas tikai no citu iedotā vien pārtiek. Un nekaunas iet un ne tikai lūgt, bet pieprasīt!
Agrāk ziedoju diezgan daudz, bet tagad, ... nu nav man lielas pārliecības, ka mana nauda nonāk tieši pie adresāta, ... ka nepazūd pa vidu birokrātiskajā aparātā... Tāpēc tagad tikai konkrētam cilvēkam, tieši kontā, ... liekās mantas vnk sapakoju maisos, kastēs un nolieku pie miskastēm.Kaut ko vērtīgāku un lielāku -ielieku FB par simbolisku naudiņu, vai šokolādi.

Es arī parasti tad, kad veicu skapja tīrīšanu, drēbes salieku smuki maisiņā un nolieku pie miskastēm.

Labrīt es domā tēma brauc pa grāvjiem..
un iedomājos kas notiktu, ja labām lietam nebūtu vairākkārtēja pielietojuma..
jau tā planēta iegrimusi miskastēs.
tiesa tagad pārsvara viss tiek ražots, lai ātri nojūdzas..
lai tik pērk, pērk, pērk, pērk...
bet kaut, kad šis patēriņš beigsies..
pašreiz vēl ir eiforija..
piemēram, ja kāds mestu ārā 2-3 gadus "vecu" ledusskapi es labprāt pievāktu
tik izmēram jāatbilst

... es kastes pie miskastēm negribu likt... vienkārši pagastins ir mazs un visi pazīst manu garderobi... negribu lai runā:ooo... Vigija izmetusi savās labās drēbes... laikam resnāka palikusi... (smejos)... tāpēc vedīšu uz Sarkano krustu... bet par mēbelēm nudien stāsts ir tāds, ka vīramāte man bija ļoti akurāta un mēbelītes kā tikko no veikala, kaut gan pirktas 70-gados... skapji, sekcijas, krēsli, galdi... nu nededzinās tak... tāpēc prieks, ka kādam noderēja... kaut gan tie cilvēki patiešām ir tādi, kuri pieraduši, ka viņiem visi dod... viņi gribēja, lai es sameklēju transportu un večus, kuri to visu transportēs...

es esmu mantas devusi, man ir dotas, nevienu neesmu uzskatījusi par lūzeri un par sevi arī tā neesmu domājusi.jā, un bijuši gadījumi, kad pēc iveta68 minētajām manipulācijām bomžuku(siev.dz.pārstāvi)esmu redzējusi pašas atstātajās drēbēs.