Nu nevajag jau pārspīlēt. Mēs mazliet atšķiramies tomēr. Mums tradīcija ir aprakt zemē. Kur tad arī satrūd aizgājēji. Tā teikt - kompostējas. Tikai daļu kremē. Mums nav tik masveidīgi.
Bet, ja drīkst anekdoti par šo tēmu. Vēl no padomijas laikiem. Kad vajadzēja taupīt i vietu i līdzekļus.
Tika izsludināts konkurss par mūsdienīgu, ekonomisku kapsētu.
Uzvarētājam plānā bija aizgājējus rakt bez koka mētelīša, stāvus, līdz pusei un malējie sadotos rokās. Tādējādi tiktu ietaupīta vieta, būtu jau gatavi pieminekļi (tik jānokrāso) un kapsētai nevajadzetu sētu apkārt.
Lūk.
0
0