Par kaijām (kakājošām).

Reiz i-neta plašumos tiku redzējis viģiku iz dzīves ...
kā daži čomiņi aiz neko darīt atpūtnieku pilnā pludmalē sabaroja kaiju baru ar purgenā mērcētu maizi ...
Šķiet, ka rezultātu varat iedomāties ...  
 


P.S.
dažas dienas atpakaļ viena kaija mani par kko tik ļoti neiemīlēja, ka minūtes piecas centās mani pikējumā "sabombardēt" ... neizdevās (kaijai)
/šitais - specveltījums e-Betei, vārnu sakarībā/

Ebete, nelielies, man ar tie pterodaktili pa pagalmu pastaigājas un ķērkā. Viena pat logā ielidoja, uz palodzes pamanījusi puķpodu ar lakstiem. Labi, ka stikls izturēja, bet blīkšķis bija pamatīgs.

..es nemaz ar nelielos... (

... pag, pag... a puķpods manis dāvātā samtenīte?

... uže bļiže k ģelu ...
ak Tu, žirafīte mūsu ...

..man kakls kā gulbim))))

eu, šodien tak pirmdiena, vai es ko jaucu))))

Diemžel nejauc neko ...

iesaku visiem noskatīties Hičkoka "Putni"
dvēseles mieram, tā sakot

Vārds vietā.

tā sakot, žurkim jābūt, ja pirmdiena...

Hičkoku uz nakti pietaupīsim ... ar visiem putniem)

... arī ar tiem, kuri galvā dzied

a ko tu, vāveron, liziņai piekrīti, bet man vislaik pretī runā?

blē, brūtgāns atradies...

Ebet, mieru Tava samtene virtualis, virtuāli gan aug, gan zied. Tas bija istabas ozols uz ko kaija metās virsū.

Un ar ko Tevi Liziņas teksts tā aizskāra?

svilpi, tā izkatās..
...
Nometas uz mana balkona margām

Kaija no jūras un projām skrien
Tā tu atnāci mani sargāt
Projām aizgāji kā arvien

vāver, man tavs teksts aizskāra))))

značet bija taisnība.