mī un žē, visās diskusijās par padrēbi

sol, labais... mūkam, padrēbe nāk... )))))))))

ub... un par tavu kleiti ar)))

Vakar bija Ievas pārvērtību noslēgums, nu tām tievētājām, kas pārvērtās. Un man šķita, ka nāriņa ar piedalījusies. Nu dikti līdzīga tai personai, kas te raudāja ilgi un dikti. Vārdu nesaklausīju.

Nu ko jūs rejaties...,
pašas tak visur izaicināt...
Piesauciet Ļeopoļda sakamo!

vot, šitos raidījumus es neskatos...

af, neapraudies... (iedod šņupdrāniņu)

Afi.., vot šito mordu gan neaizstāvi!!... nav viņa to vērta...
Ja par mani runā, es vēl pieciešu, bet to, ka viņa Timu ar savu sūdaino muti pieminēja, to es viņai līdz kapa malai nepiedošu

... manispēc cērtat zobus dibenos...

Nevienu neaizstāvu...,
Soli dažreiz, sen pazīstami!

Afi, bet es tak tev senāka un foršāka draudzene, vai tad nē?

Ēdu beļģu kumpeti un domāju par skaisto... (elizb, kleita vēl tāda pati)

Sole..., bet protams!

senie latvieši paši ēda..un citiem ar deva..

Ube arī feina, lai arī tik par Elizabet’s kleitu domā...

Es nav sena...  Afi, tā bija mana kleite

skopa tu, Ub esi, skopa..

af, kad tu mani kleitē redzējis?... nu, pāris reiz brunčos)))

... a Elizabet pavisam  bez kleit’... ?

solīt... še man te pēdēja Vēsma palikusi... nimmm)