No jūras posmtārpiem vislielāko interesi izraisa nereīdas, no kurām daudzas ir zivju, to skaitā arī rūpniecisko zivju pamatbarība. Nereīdas dzīvo dūņās vai smiltīs pašu izraktās alās. Vairošanās periodā tās tuvojas ūdens virskārtai. Nereīdu ķermenis visbiežāk ir sārts vai zaļgans un mirdz visās varavīksnes krāsās. Priekšējie posmi krasi atšķiras no pārējiem un veido galvu, kurā atrodas mute, taustekļi un daži pāri taustes saru, divi pāri acu, aiz kurām ir viens pāris ožas bedrīšu. Katra posma sānos atrodas viens pāris muskuļotu izaugumu ar garu saru pušķiem. Tās ir primitīvas ekstremitātes, ko nereīdas izmanto, kad rāpo pa jūras dibenu, meklēdamas barību (sīkus jūras dzīvniekus, aļģes) un rokas gruntī.