Elizabet, tieši par to jau arī runāju, ka tajā nesapratīgajā vecumā man sīčus labāk nedot uz novērošanu. Kad ir sasnieguši saprātīgo vecumu, vairs nav katru mīļu brīsniņu jāvaktē un jāuzpasē, un var sarunāt, tad jau var arī pa laikam aci viņiem uzmest. Un ar ēšanu kā manā laikā: ēd ko dod, vai paliec neēdis! Jā, var būt daži ēdieni, kurus nekādi iekšā dabūt, to es respektēšu, jo pašai daži tādi ir, kaut ēšanas ziņā neesmu ne lutināta, ne izlepusi. Bet nebūs nekādi, to, šito, vēl kautko un arī to, to un to es neēdu.
0
0