mīli patiept gumiju... ?

Tas nozīmē sēdēt un skatīties vienam uz otru? Nu nezinu. Varbūt vienu šādu dienu varētu, lai gan neesmu īsti pārliecināta.
Bet, man jau liekas, ka kopības sajūta rodas, kad abi skatās vienā virzienā, ne viens uz otru Tas tā, tēlaini izsakoties.
Man vislabāk patiktu būt kopā - vakariņojot, sportojot, sagādājot malku ziemai vai krāsojot sienas Ak jā! Un skatoties televizoru

beata... un kā ar gumijas stiepšanu...

Pirms vai pēc? Ka tik šmuce nesanāk:)

Ahhh Tu samaitātā, kas Tev prātā... ?

Oij šīs dāmas domā ka ir pareizās... un tikai viņu viedoklis.
Bet vislabāk ir pēc džakuzi... sēdēt pie kamīna un  bučoties.

Staburag, tad, lūdzu, uzdod precīzākus jautājumus. Un, vai tad es esmu kādreiz teikusi, ka esmu pareiza?
Un man jau liekas, ka foršāk ir bučoties sēžot burbuļvannā Un sēdēt tik ilgi, kamēr pirkstiņi ir sačokurojušies. Kā Denisam tajā filmā. Un pīlīti jāpaņem vannā līdz. Lai jautrāk

Nu samaitātas jūs est sievietes, patīkami samaitātas... intresanti, ko mēs darītu bez jūsu samaitātības... ?

Nu nevajag jau vispārināt:) Un daudzskaitlī uzrunāt:)

Ik pa laikam ir tāda diena, bet visus pasaules labumus kopā tos izbaudot, arī patīk, un neatteiktos tos baudīt...

Kāpēc tikai vienu dienu? Man ar vienu dienu nepietiktu..un nevis tikai skatīties vienam uz otru, kā tīņiem, bet arī darboties, sarunāties... vai, tik daudz ko var darīt kopā... tad arī neapniks viens otram... ja ir abiem tāda vēlēšanās...

manis rakstītajā tekstā ir minēta UZMANĪBAS VELTĪŠANA, nevis skatīšanās vien :)

izklausās ļoti privātnieciski...

... Tāpēc jau parastā cilvēki nedod viens otram tik daudz, jo pasaulē ir vēlme tik daudz kas vērtīgs. Bet, ja kāds tev dāvā šo dārgumu - novērtē!

Jā, violet, man arī šī mīlestības valoda(kopīgi pavadītais laiks) liekas viena no galvenajām...

Jā, tā ir mana izvēle-ja  savu laiku, uzmanību, enerģiju, u.t.t.- veltu konkrēti kādam ... tam "kādam" tas nav ne saistoši, nedz liels aplaimojums- viņam ir pilnīgas tiesības nebūt starā par manu izpildīšanos.  Un vēl- manuprāt, arī kopā pavadīts laiks- kā to apraksta beata, ir tāda pat uzmanības veltīšana- daloties tajā, kas nu uz to brīdi ir aktuāli.

Apdomāju, ja abi nosvīduši zāģē malku, vai lamādamies būvē siltumnīcu - nu kāda tur mīlestības valoda, vien dara to, kas jādara un labi, ja ar smaidu.

Bet kopā pavadītais laiks, jā, to gan varētu saukt par dāvanu, vismaz reizēm )).

Ja pieteikums nebūtu tik sacukuroti romantiski sacakots, es teiktu, ka piekrītu. Bet šajā gadījumā man ir tikai vēlme uzēst asos piparus un fiksi okupēt TV kasti, lai skatītos to, kas mani interesē.

Tas jau traki, Pienene, ja visu laiku jālamājas. Tad jau tas nav riktīgais cilvēks.
Es runāju par to, kā es ar savu mīļoto vedot gružus uz konteineri, parīvējamies gar sānu... sabučojamies... samīlējamies... un daram tālāk. Vēlāk kopā ejot dušā, iesmērējot viens otram muguru ar eļļu, vai ejot kopā pirtī pēc malkas skaldīšanas (mmmm... cik foršs viņš ir... tāds mazliet sasarcis un nosvīdis... muskuļi izspiedušies... cirvis rokā... )un gatavojot vakariņas.
Vai to, cik forši būtu paturēt mīļoto aiz kājām, iekniebt dupsī un apķerties, kamēr viņš uzkāpis uz kāpnēm labo siltumnīcu.Un ik pa brīdim padot kādu naglu:)))
Un vakarā kopā nedarīt neko... tikai TV skatīties, guļot uz grīdas.