Ja tev tiešām 34 g un bērnu nav, tad pieļauju domu, ka tieši to esi gribējusi, jo pretējā gadījumā tas tā nez vai būtu noticis. Ja gribēji, tad jau arī tēvu bērnam pati izmeklēji. Teikt vai neteikt, tas atkarīgs no vairākiem aspektiem. Vai vīrietis paveda tevi, vai tu viņu, vai viņam ir ģimene utt.

Katram ir tiesības būt egoistam un darīt lietas sev par labu! Vīrieši paved sievietes un sievietes dara to pašu - tas nav nekas jauns :) Es arī teiktu, ka sieviete visdrīzāk tādu rezultātu pati gribēja - no sērijas "lai tā gadās nejauši un negribot" :) Bet nekā nosodāma tur nav, jo katram sava galva uz pleciem - uz šito joku iekrīt gan sievietes, gan vīrieši..tā gadās..

ar to bērnu plānošanu ir tā plāno, plāno un beigas nekas nesanāk...
ta ka notiek visadi, ja visi būtu baigi plānoti..tad liela daļa no mums te nebūtu

zinu un pazīstu to vīrieti un zinu ka viņam no viņa puses nevar būt bērni jo to ir pierādījusi medicīna ar analīzēm!!!!!!

Neplānošana varētu būt līdz gadiem 25, un tas jau gan laikam arī vēl pirms kādiem pārdesmit gadiem.Tagad ir jābūt dikti vieglprātīgiem, lai neplānoti paliktu stāvoklī.Un tas ar gadījuma partneri, vai neilgi pazīstamu.Protams, neliels procents varētu būt, ka sanāk neplānoti, lai gan viss ir bijis apdomāts, bet cik nu apkārt tie neplānotie gadījumi tagadējā laikā ir, tik tie visi ir bijuši pēc principa, nu varbūt palaimēsies -nepalikšu stāvoklī, un par STS vispār netiek domāts.Un, neaizstāvu vīriešus, bet ne jau viņi ir tie, kuriem pēcāk vajadzēs izšķirties, pēc pusstundas, vai viena mēneša ilguma sakariem, ko darīt ar sakaru sekām, kuras tā vienkārši ir gadījušās-ne gribētas, ne domātas.Un vēl foršāk:)) ir tad, kad sieviete ir skaidri un gaiši pateikusi, nē es stāvoklī palikt nevaru, bet pēcāk -mīļais, un tas pēc itin īsas pazīšanās, esmu stāvoklī:))

bezatbildīgi... negribēts, neplānots, ne mīlestībā ieņemts... tik daudz ne:((((

tik pēcāk neraudi... novēlu nekad nenožēlot šo soli

Liekās nu mierā. Viss jau izdarīts, nav ko te - vajadzēja tā, vajadzēja šā. Nu ir uz priekšu jādomā (ja tiešām stāvoklī). Ja būs mīlēts, izaugs kā nemetās.

Zinot sevi, es pateiktu, jo man pārāk daudz par to nepateikšanu visu dzīvi būtu jādomā... un arī bērna labad, jo kas zin kā dzīvē var gadīties. Filmu sižeti arī ir no dzīves ņemti.

Atceros, ka padomju laikos vientuļās mātes bērniem stāstīja par tēvu polārpētnieku vai lidotāju izmēģinātāju, kurš gājis bojā pirms bērns paguva nākt pasaulē. Pat grūti iedomāties kas mūsdienās ir modē par pastāstiem. Tik traki, kā, nu sagribēju kinderu un tad nu arī pagādāju, cerams nebūs. (Tas nav ne pārmetums, ne nosodījums, vien pārdomas par tēmu kā tādu)
Man domāt, ka ir jāpasaka par notikušo faktu, lai tad kungs domā kā reaģēt, un Tu vismaz zināsi kas un kā, nevis mocīsies minējumos kā būtu vai nebūtu bijis vai nebijis. Precēt Tevi nav viņa pienākums, bet par bērnu rūpēties gan ir. Galu galā ar varu viņu neviens nespieda laisties piedzīvojumā, un par to, kādas var būt sekas, jau nu viņam vajadzētu zināt. Un viņa juridiskajam statusam nav nekādas nozīmes, ja izdarīja ko izdarīja, lai atbild par sekām tāpat kā atbildēsi Tu.

te bija jautājums, kā rīkotos katra no mums šādā situācijā... es pārtrauktu šadu(gadījuma sakaru) grūtniecību nedomājot.

Un tā piedāvājums vīriešiem !!!!! Ir parādijūsies vakantā vieta uz-------- bērna tēva . laiks padomāt un sūtīt cv trīs mēneši !!!!!

Pirmo grūtniecību 34 gados nav prātīgi pārtraukt.

Kā tautā mēdz teikt gvendai17 cepums

dump... es savas darba prakses laikā esmu šo to piedzīvojusi un dzirdējusi šādus gaudu stāstus kubikmetriem:(( vīrieši cūkas, kuiļi, bezatbildīgi tēviņi, ērzeļi gatavie).. bet jaunas dzīvības radīšanā vienmēr piedalās divi, tātad, dalām atbildību uz 2.. Viņa to mazo dvēselīti ir " nozagusi"...

 kas tas tāds?? Nozagusi?

kamēr vecis gulēja tikmēr ši šim spermu nozaga!

Gvenda, tieši tā, piedalās divi, un atbildība par sekām jāuzņemas abiem.
Es arī pārtrauktu grūtniecību, ja būtu nonākusi tādā situācijā, neatkarīgi no tā, man jau ir bērni vai vēl nav. Sevišķi ja būtu jau 30+.

es atkal esmu redzējis vīrieti raudam, viņam ģimene 4 bērni.dzīvo ne pārāk pārticīgi, raujas kā zirgs lai kautcik nopelnītu.un sieva palika stāvoklī un nevarēja izlemt abi ko darīt, dāvāt jaunu dzīvību, vai pārtraukt grūtniecību(nogalināt) abi izlēma ka dzīvībai būs būt, kur 4 tur arī 5 būs paēduši... un kad viņš pirmoreiz paņēma mazuli rokās viņš apraudājās

ube... pašai nezinot, negribot, nenojaušot sekas... neuztver visu tik burtiski... zaglēni ar pieķerti pie rokas, taisnojas, ka viņi nemaz nezin, kā manta nonākusi viņu kabatā, azotē, da vienalga kur, viņi to nav ne gribējuši, ne plānojuši:)))