Te nav jācīnās - mēs tikai uzklausam un oponējam citu viedokļus...    

lindovna, būt ticīgam, vai neticīgam nav māksla. Kapeikai, ikvienai, allaž atradīsi otru pusi. Kuru gribēsi, to uz augšu turēsi... ja patiks, tas būs cipars, Ja patiks IDEĀLA veidols. Dievs, apzināts caur prātu, allaž paliks dalīts...
Un vēl, cilvēks, kad, paša vara, ietekmēt SEVIS radīto haosu, beidzas, sāk apstrīdēt... DIEVU... lai nolaistu, vismaz, to līdz savam šī brīža līmenim... lai paslēptu sevi, tāpat kā Ādams slēpās ēdenes Dārzā...       

ixxi... es runāju par to cīņu, ka mūsos pašos ir gan labais gan ļaunais.
ar citiem viedokļiem necīnos   , bezcers. Tikai uzklausu, varbūt, kaut kas noder         

ixxi, es sapratu, ka roze domāja, tā, ka Dievs mūs te radījis tādus sevī dalītus... un nu mēs cīnāmies starp labā un ļaunā IZPRAŠANU. Līdz kāds saprot, ka to, ko Dievs/ arī var teikt Universs, mums Nezināmais/ radījis, cilvēkam ar neparveidot...          

Cilvēkam nepārveidot, bet to apzināties gan.

zaķenīt...     (vispār , čau, sen neredzētā!   )...

Redz... par to manis iepriekšējo citātu... un gluži personīgas ieinteresētības dēļ arī, runājos ar vairakiem tiem,kuri sevi dēvē par "Mācītājiem" (dīvains termins, vai ne?... )... gan luterāņu , gan katoļu ... līdz pareizticīgajiem neesmu tikusi...
redzi... kad man kāds sāk šitā miglu pūst acīs... pūderēt smadzenes... filosofēt... un nerunāt par lietu... tad man sak mesties virsū pumpas un prasīties pēc beisbolenes         

Nu par iekšējo cīņu... tur Tev taisnība par visiem 200 procentiem... Katrs mēs cīnamies - iekšēji, cits vairāk, cits mazāk...
Ja godīgi es pārāk necīnos... ja kaut kas (iekšējā balss saka nē), tad diezgan veikli tai pakļaujos...

Vai tiešām atkal kašķis par ticībām...    

Es arī klausu iekšējai balsij... maksimāli.   

Nav, nav kašķis... šīs meitenes zinu, tas tik tāds savdabīgs viedokļu pasniegšanas veids...          

toze, da gospaģģiii!! te nav kašķa!!! i pilnīgi nekāda! ja tagad redzētu mani, es - smaidu!!!!
šitas vairāk jāuztver kā... humors... vai kaut kā tā...
lai gan pa īsto jau nekāda lielā humora visā šitajā nav...
jo - es šodien atļāvos paskatīties ziņas... pulkos kanālos, arī euronews, arī CNN... arī krievu un baltkrievu...

tas,ka mēs te paņemamies, tas viss štrunts... tur cilvēkus galina... ticības vārdā...

lind un katra puse lūdz Dievu domadama ka taisniba ir vinju puse... Dievs vnk apjūk atmet ar roku un paņem atvaļinajumu   

         
nu... arī... :) bet tajā citātā gan runa par pavisam ko citu...     neiet runa par lūgšanu un lūgšanos...

Nu jā meklējumi pēc " labā" atbildes prasa domu izvēršanu. Un šim procesam ir savs " labums", kurš skar cilvēku, nāk no tā...    Nedomāju, ka te rastos iemesls kašķim.    

te pēdējā laikā ir ņēmušies ar putām uz lūpām par šīm ticības lietām... un, protams, katrs paliek pie sava, tāpēc, jau nobijos.

Nebīsties, nebīsties... ir interesanti dzirdēt arī Dieva vārda skaidrojumu katra sujektīvā izpratnē...
Kādreiz es brīnījos ka ik pa laikam (vecmamma) var lasīt vienu un to pašu grāmatu - Bībeli. Viņa parasti teica, ka tā ir lasāma mūža garumā... Tagad, kad esmu to izlasījusi reizes trīs, tad varu teikt - katreiz gandrīz katru teikumu esmu sapratusi savādāk un prāts to ir izpratis atšķirīgi... tādēļ jau arī Bībeles pantu dēļ ir tik dažādi viedokļi... Tikai to vajadzētu saprast katram un neuzspiest otram to kā viennozīmīgu skaidrojumu.      

No kā tieši Tu, roze nobijies?    

-no putām uz lūpām
-par šīm ticības lietām
-katrs paliek pie sava,

un kur Tava vieta, neatradās?          

Labi, cits viedoklis studijā, cilvēkam nav viegli būt labam, jo viņu ietekmē kaut vai tāda lieta kā pilnmēness.    

Zaķi, mani šams neietekmē... Mani ietekmē galējs stulbums vairāk par pilnmēnesi... Īpaši jau studenti, kuri iedomājas ka pie manis nāks pasēdēt un dabūs ieskaiti par to ka atnākuši... Tad gan no mana labā cilvēka ne miņas...    

zakis... vienkārši jau pa daudz... tāpēc.
savu viedokli jau emu vairākas reizes izteikusi citās diskusijās.