labrīt. cik tuvs un mīļš (un rets!) sarunas tematiņš...
Skatos, filozofēts, kurš kuru, viens otru (vai otrs vienu) iebāzis MK.
Jau kādu laiku ir tā: tikko cilvēks A ieliek tēlu B savā MK, tā B
automātiski tiek iemests A kastē.
To sapratu, kad likās - man šilierējas jeb rokas trīc - neesmu nevienu kastē bāzis, bet tur tup (tagad jau) liela jauna TV laimīgais īpašnieks.
Pajautāju Tautas priekšniekiem, izrādās - tas notiek automātiski, jo gana daudz sūdzību par, piemēram:
a) tēls tev uzraksta, ka tu cūka, fiksi iebāž MK un tu nevari protestēt, ka tikai sivēns, pēc kāda laika tēls uz brīdi izrauj tevi no MK, lai informētu, ka tu jau esi 2 (divas) cūkas
b) līdzīgi ar balsošanu: ieštoko un iebāž MK, tu tik pabolies, bet pēc laika no kastes izvelk un štoko atkal.
Tāpēc tagad ik pa laikam pārbaudu savu mazo melno smilšu kastīti, vai tik tur kāds mīļumiņš nav (atkārtoju:
automātiski!) ieperinājies, rūpīgi notīru smiltiņas, noslauku viņam deguntiņu un mudīgi laižu ārā, resp. mana kaste ir tukša.
Konkrēts labums tāds, ka nav jāzīlē, kurš tad mani atkal kastē iebāzis, resp. nav jāpārskaita viss lielais saraksts.
piekusu
bet rokas, izrādās, vēl netrīc