Debestiņ, mana mīļā, es liecu atpakaļ Tavu galviņu un skūpstu Tevi,
un skūpstu Tevi, manaskaistā mīļā.
Mana skaistā mīļā, es vēl joprojām redzu Tevi,
mana gaiši rožainā gaisma, tā izstaro
no Tevis, padara mani gaišu un silda mani.
Es dzīvoju šajā gaismā un siltumā, un mūžībai tās ir
gana, kā zemei saules.
0
0