Lizette, neticēsi, bet arī Tev, no malas skatoties ... Ir skolotājām tāda nelaime - darīt savu pedagoģisko darbu - ieaudzināt bērnos no augšas diktēto un pašreizējā brīdī - vienīgo pareizo vērtību sistēmu vai - nesistēmu, ja tā ir pilnīgi greiza, nedomājot un neiedziļinoties jautājumā, vai tas, ko es daru, ir pareizi, labi un noderīgi? Tā teikt, ja skolas direktors/izglītības departaments/ministrija/figviņzina kas ir noteicis, ka jālepojas un - ar ko jālepojas, tad bērniem es, Lizette, arī stāstīšu, ka ir jālepojas ar pilsoni X, kurš ir paveicis Y, kaut pati varbūt zināšu, ka pilsonis X ir iedomīgs, lecīgs un pastulbs dzērājs vai narkomāns. Kā piemērs - mūsu basketbolisti (ja būtu kko starptautiskajās sacensībās sasnieguši) - S. Valters, un citi - regulāŗi nonāca savulaik konfliktos ar viesnīcu personāliem, jo nemācēšana uzvesties+savas supervērtības apziņa+alkohols regulāri noveda pie izgāztām durvīm, pievemtiem numuriem, utt.
Tik’ Vēl divas piebildes. Zini, Lizette, lielai daļai skolotāju ir tāda nelaime, ka savā pedagoģiskajā pieejā cilvēkiem viņi sajauc bērnus un pieaugušos vienā lielā putrā. Halooo, mani nevajag audzināt! Citastarpā, šis draudzīgais padoms noderētu arī daudžam citām, jo vīrieši ar kaut drusciņu pašapziņas regulāru smadzeņu masāžu slikti panes. Rezultātā daudzas skolotājas, kuras nemāk nodalīt darbu no mājām, paliek vai ir vienas.
Otrā piebilde tepat bija, bet - pazuda.
0
0