Indrak, gan jau ir tāpat kā ar grāmatvežiem. Sen, sen bija radusies vajadzība pēc grāmatvedes, aizsūtīju vienu meitiņu kursos, apsolot darbu un algu. Pārnāca no kursiem, sāka strādāt, visādus papildu kursus apmaksāju, taču pēc laika sākās dīvainības. Redzi, kā nelielam uzņēmumam bija dažādas iespējas nopelnīt ar dažādiem darījumiem, toties sāka parādīties reizes, kad meitiņa sāka uzstāties, ka bezmaz "no šī darījuma vajag atteikties, man tas nepatīk, " utml. Kādu brīdi biju neizpratnē, bet tad pielēca. Paskaidroja man jaunkundze, kāds pamats ir šādiem gājieniem. Redzi, kad grāmatveži sanākot bariņā, tad barveži (visādi semināru vadītāji, ierēdņi, utt.) un viens otru pārliecinot, ka viņi esot bezmaz jebkurā uzņēmumā otrie cilvēki aiz augstākā vadītāja, un kaut kādam tur sīkam komercdirektoram esot jāklausa augstais iegrāmatotājs uz vārda. :) :) :)
Visai dīvana sejas izteiksme bija cilvēkam, kamēr skaidroju, ka viņas amats man būtībā nav vajadzīgs vispār, jo, vai uzņēmums pelna, esmu spējīgs aprēķināt pats ... ka viņa ir man nepieciešama tiktāl, ciktāl valsts izplēš no manis meslus, sekojoši, ka viņa ir vajadzīga šeit Kariņam vai kas nu toreiz bija viņa vietā.
Domāju, kad skolotāji sanāk bariņā un vēl kāds ierēdnis no ministrijas vai pašvaldības pagadās auditorijas priekšā, notiek kaut kas līdzīgs.
tik vien kā iedomātu tiesību likt rāmjos nappaga skolas bērnus..
Ķirsi, ne tikai skolas bērnus! Ne tuvu ne tikai! Tevi arī!!! Un mani, ja izdodas!!! :) :) :) :) :)
4
1