... kā jums patīk? Latvijas uzņēmumiem esot jāpaaugstina darbinieku kvalifikācija, bla, bla, bla ... Droši vien, lai nodokļus vairāk maksātu, t.i., lai, piemēram, augsti kvalificētie prokuratūras darbinieki, nododot vēl kādam, ne Meroni, kāda mantu uzraudzībā varētu vēl 150 miljonus izpļeckarēt? Lai dižie speci LV valsts iestādēs varētu turpināt minētajam Šveices advokātam sūtīt bezjēdzīgas vēstules ar lūgumiem un pieprasījumiem atdot ... beigta ēzeļa ausis pārsimt miljonu vērtībā. :) Labāk būtu par kariņa kvalifikāciju rūpējies. Aizsūtījis būtu uz kādiem kursiem, vai, lai iestāsta puisim, ka oficiālos dokumentos vārdam un uzvārdam personas kods jāpievieno, lai skaidrs būtu, kurš no ojāriem grīnbergiem konkrētajā gadījumā ir īstais. Pietuka krustiņš, plātīzeris un muldoņa mums tas deputātu prezidents. Par savu ierēdņu un tiesnešu kvalifikāciju būtu vispirms uztraucies.

.., zelta vārdi! Jau izsenis ir noteikts, kas ir juridiska un fiziska persona; valsts kantoris - cits stāsts, diplomātiskā neaizskaramība pavisam kas cits. Kaut kādā kantorī meklēt vainīgo, kuram viss nav mājās ir kā nebeidzamais stāsts _ raksti, tev atbildēs _ un tad sākās atrakstīšanās - cik pazīstams modelis lemtspējai vai iespējām sasēsties pie viena galda un novērst korupciju un aizgalda birokrātiju, lai pēc tam nav jāsēž entās pēcstundas šķetinot visādas peripētijas kā "prasītājs - atbildētājs".;)
P.s. ombudsmens jeb tiesību sargs.., savā ziņā viens, bet tik atšķirīgs, lai neteiktu ka KNAB arī ņēmās un ņēmās, pat savā starpā - pierādot profesionālo līmeni visādās attiecībās..., rezultāts tak visiem zināms!

Uhh, cik kniebjošs laiciņš šodien, kniebj visos pakšos un stūrīšos, un jumta korēs žūžo jeb dzied - pat vecie labie ZZS prezidentam kniebj, lai protās un atlaiž ko vēji vecie sapūtuši, kam atdeve kā neizprotami sapņainas vīzijas, kas tālu no esoši saprotošās realitātes un neceļ ne patriotismu, ne tautsaimniecību, tik vienā eklipsē dzīvo. Vot, viegli jau runāt, bet tak jādomā ar galvu kur sētu stutēt, kur izolēt, ko cietumā likt, ko paverdzināt, ko dīkstāvē likt..; kā tāds kremotorijs - dedzina visus uz viena sārta, pārējie klusē un gaida, kad atdzīvinās... ; vismaz skolu sistēma sāk atdzīvoties, citādi žests - viss līdz rīklei - jau manāmi piegriezies!;)

Ak, der atcerēties vecu vecos laikus, kas stipri noteikts privāttiesībās: puses darbojas, spēj, izmanto jeb "Atļauts ir viss, kas nav Aizliegts ar Likumu", kur valsts ir tikai Vidutājs; turpretim publiskās: Jāpakļaujas, nevar atteikties no deliģētām funkcijām, tās ir Nevienlīdzīgas attiecības jeb "Atļauts ir tas, kas noteikts ar Likumu";
Un ja nonākam pie Interešu konflikta.. interešu, pakļautības, vai subjektu teorijas - ar piešķirtām tiesībām un juridiskiem pienākumiem, kā "Jebkura persona", tad tā ir privāto tiesību norma jo publisko normu kopums ir tikai un vienīgi valsts varas pārstāvji.., bet lielākā vai mazākā mērā absolitējas un abstrahējas no priv- publ normu mijiedarbības... ; strīds, izņēmums, kāda intereses, pakļautība, izpilde - lēmums vai tiesa.., un ja vēl tad neskaidrība, tad tā publiska tiesība. 
P.s. skarba tā dzīvokļu epopeja, bet slidens lauciņš, pat ja deliģēta tiesība, škiet kādam kāja paslīdējusi!;)

Pirmkārt, Latvijā kriminālprocess var būt bezgalīgs, jo likums ierobežo tikai laiku pirmstiesas procesā mantas arestam un drošības līdzekļiem, tomēr netiek ierobežots pats kriminālprocesa ilgums. Tādējādi kriminālprocess kalpo kā līdzeklis politisko un biznesa mērķu sasniegšanai, ja prokurors vai prokuratūra nostājas viena politiskā grupējuma interesēs, kā tas ir manā gadījumā.
Otrkārt, Latvijas kriminālprocesā nav spēkā sacensības princips. Tiek teikts - Latvija ir demokrātiska valsts, jo kriminālprocesā spēkā ir sacīkstes princips. Bet kā ir patiesībā? Jūs nevienam nevarat pārsūdzēt krimināllietas uzsākšanu. Pirmstiesas procesā prokurors var neierobežoti ilgi pratināt neierobežotu skaitu liecinieku, vākt pierādījumus - jūs netiekat pilnīgi ne par ko informēts. Kad jums, kā manā gadījumā, 2008. gadā izsniedz apsūdzību un jūs sakāt, ka vēlaties iepazīties ar apsūdzību un sniegt liecības, jums prokurors šādu iespēju liedz un nosūta lietu uz tiesu. Bet tiesa lietu pieņem iztiesāšanai, nevērtējot, vai pirmšķietami apsūdzībai vispār ir vai nav pamats. Kad jūs pirmajā tiesas sēdē sakāt, ka jūs nesaprotat apsūdzību, jo tā ir abstrakta, nekonkrēta, viena apsūdzības daļa ir pretrunā ar citu un tā tālāk, un jūs konkrēti norādāt, kas jums nav saprotams, tiesa jums norāda, ka tai nav nekādu tiesību tulkot prokuroru uzrakstīto.
Lietu nosūta uz tiesu nevis visu kopā ar visiem pirmstiesas procesā savāktajiem pierādījumiem, bet lietu sadala, no pamatlietas izdalītāja lietā ieliekot tikai tos pierādījumus, kuri ir izdevīgi prokuroriem. Vecā pamatlieta, kura paliek prokuratūrā, skaitās izmeklēšanas noslēpums - manā gadījumā arī šobrīd -, līdz ar to jums un jūsu aizstāvjiem tai piekļūt ir neiespējami.

Tas ir tas, kā Latvijā izpaužas “sacensības princips” kriminālprocesā, tas ir viens no piemēriem, kāpēc Latvijā sacensības princips kriminālprocesā ir fikcija. Prokurors citā krimināllietā noslēpj pierādījumus, kas apgāž apsūdzību, bet tu tiem netiec klāt. Vēl piemērs - prokurors, nododot lietu tiesai, piesaka jebkuru liecinieku skaitu, un viņam nav jāpamato, kāpēc tas vai cits liecinieks ir aicināms. Savukārt aizstāvībai, piesakot savus lieciniekus jau tikai tiesā, katra liecinieka pieteikšana ir jāaizstāv, tādējādi atsedzot savas aizstāvības pozīciju. Prokurori var pieteikt lieciniekus pratināt arī atkārtoti un nekādi iebildumi netiek celti. Manā lietā kā apsūdzības liecinieki tika pratināti 100 cilvēki, savukārt aizstāvības liecinieki tika nopratināti tikai 3. Proporcija 33 pret 1 prokuroriem par labu - tā spilgti raksturo šo “sacensības principu”.
Man neļāva pratināt divdesmit apsūdzības lieciniekus, tai skaitā būtiskus, piemēram, Aināru Gulbi, Jūliju Krūmiņu, Rudolfu Meroni, Māri Forstu un daudzus citus. Vēl piemērs - prokurors aizsūta uz tiesu lietu, kurai pievieno neierobežotu skaitu pierādījumu, kādus vien viņš uzskata par vajadzīgiem apsūdzības pierādīšanai. Lai aizstāvība pievienotu kādu pierādījumu, jums vai advokātam ir jāpamato, kāpēc konkrētais pierādījums ir pievienojams lietai, un tādējādi atkal jāatklāj aizstāvības pozīcija pirms debašu runas. Manā gadījumā prokurori varēja nolasīt savus lūgumus no pirmās līdz pēdējai lapai. Ja es pieteicu lūgumu, es motivācijas daļu lasīt nedrīkstēju, tikai pašas beigas, tā teikt - pasaki, ko tu gribi. Prokurori apsūdzības runu sacīja, cik ilgi gribēja. Maniem aizstāvjiem tā tika ierobežota. Prokurors teica repliku, cik ilgi gribēja. Maniem aizstāvjiem laiks tika ierobežots. Arī pēdējo vārdu es varēju teikt vien tik, cik tiesa to uzskatīja par vajadzīgu. Latvijā sacensības princips ir absolūta fikcija.
Viss kriminālprocess ir orientēts uz to, ka apsūdzētajam jāzaudē.
Ja viņš tomēr vinnē, tad tas nozīmē, ka apsūdzībā pieļautas patiešām grandiozas kļūdas.

... un, ja kāds savulaik uz barikādēm stāvējušais man apgalvos, ka šī ir tā valsts, par kuru viņš tur, pie ugunskura, ir sapņojis, tad es teikšu, ka velti viņš ir salis un riskējis. Krieviski tas saucas "шило на мыло"  jeb maiņa ir notikusi, bet viena nejēdzīga lieta ir iemainīta pret otru tikpat nejēdzīgu, ja pat ne vēl nejēdzīgāku.

Vot, vot.., kaut nošaujies - taisnības nekādas.;) Tie liecinieki arī melo acīs skatīdamies; pat atskaites rakstot. Ak, murminators, kā es tevi saprotu...
Labriiic, klonējos un dalos.;)

Iedomājies, murminators, kamēr tie 100 pa apli pilnu rotāciju iziet.., gadiem var ņemties.;) Bet ja vienu "duraku" atrod kam piekabināt "vainīgs", un kurš vēl tic "burta kalpam", vispār vēsā mieriņā.., bet to "duraku" tak maz .., visi gudri!;) Bet ja pa vidu pazūd "Vainīgais", tad pats zini cik spiedoši apstākļi tādās proporcijās kā trīs pret 100.

Ak, tajā gadā bija skaista prezidenta uzruna:
https://www.president.lv/lv/jaunumi/zi...9#gsc.tab=0

Taisnība, Saulesriet, taisnība.

murminators | 21/02/2021 09:49
... un, ja kāds savulaik uz barikādēm stāvējušais man apgalvos, ka šī ir tā valsts, par kuru viņš tur, pie ugunskura, ir sapņojis, tad es teikšu, ka velti viņš ir salis un riskējis.

Ja nu kādreiz tādas domas arī prātā nāk, tad tikai dēļ tādiem murmja favorītiem kā hūte (kurš te gari tiek citēts), bārda, šlesis un tiem līdzīgie, kuriem nav atņemts viņu salaupītais, kuri joprojām nav satupināti sev pelnītajās drošās vietiņās...

Ja Lemberga teiktais ir taisnība, tad attiecībā uz apgalvojumu, ka LV cietumos ir papilnam nevainīgu notiesāto, ir jāsaka: "Nav dūmu bez uguns."

. esmu pārliecināts ka dzīvoju labākajā vietā uz zemes ... bet par to valsti ... visādas pārdomas raisās ...

Beidzot painteresējos par to, kas tas Vilipsona dzīvoklis ir? ...  
Vienīgais, ko varu pateikt, [cenzēts] [cenzēts] [cenzēts].
Hēgeļa dialektika saka, ka, uzkrājoties kvantitātei, tā agri vai vēlu pāriet jaunā kvalitātē. Šeit tas ir noticis un visticamāk arī turpmāk notiks citos veidos, jomās un formās, galarezultatā vēl un vēl apstiprinot to, ka Latvija ir neizdevusies valsts.

eksperts340 |  21/02/2021 19:00
Es gandrīz piekritu rakstītam, pietrūkst tikai siltu jūru un augstus kalnus... :( papeldēties un paslēpot :(
Ja Latvijā būtu ģeogrāfiski Gruzijas vieta gan sapņu valsts varētu sanākt :)