Par putinu.

Tad jau jāliek tjurmā kangaru.😲

A Tedrai mājās pie sienas Pinočeta bilde.

Ak, ta tas biji tu, kas pa logu naktī ierāpās...

beastmodeon | 24/03/2023 11:16
нас разоблачил :) карты раскрыты :)

Ja godīgi es esmu Murmu
un Murmu ir fotografs :)

tu esi neuzmanīgs "shēmotājs", feika krievs

reku aculiecinieks padalījās

nu un pārējā pasaules apskatnieka analīze arī ir proletārieša cienīga. Tauta lv viss normā - vislaik ievējo sūdu smaka no austrumpuses

Laikraksts “Cīņa”,

Nr.264(12911),

gada 15. novembrī

 
Būsim vienoti!
 
Cik dīvaina sajūta. Dzīve rit. Viņa aizsāktais darbs turpinās, viņa garīgā klātbūtne vēl jūtama ik uz soļa, bet viņa paša vairs nav. Grūti noticēt Lai arī zinām – mirklīgs laika ritumā viena cilvēka mūžs, mirstīgs pats cilvēks.
Ļoti daudz Leonīda Brežņeva vārds nozīmējis īpaši manai paaudzei, tiem, kuri vēl nav sasnieguši trīsdesmit gadu slieksni. Viņa netiešā un tiešā ietekmē, viņa virzītās valsts politikas iespaidā esam vadījuši sava apzinīgā mūža gadus, nobrieduši, atraduši vietu dzīvē un iesaistījušies tās veidošanā. Mēs, karu neredzējušie, neesam to aizmirsuši. Mēs esam iemācīti novērtēt vārdu MIERS, ticēt tam un savu iespēju robežās par to cīnīties. Leonīds Brežņevs, politiķis, valsts galva un izcila personība, līdz šim allaž bijis mums līdzās, un caur mūsu paaudzi viņš tagad ieiet leģendā. Tā jau ir mūsu atbildība Nākotnes priekšā.
Šajās dienās daudz runāts par biedra Brežņeva lomu svarīgu valsts politikas principu izstrādāšanā, marksisma-ļeņinisma mācības attīstīšanā, saspīlējuma mazināšanā, par viņa darbiem kara un miera jautājumos, par viņa teorētisko mantojumu. Man kā literātam šeit tūlīt nāk prātā viņa atmiņu grāmatas “Mazā zeme”, “Atdzimšana”, “Neskartā zeme” un “Atmiņas”. Vai daudz ir tādu valstsvīru, kuri spējuši atstāt līdzīgus literārus darbus? Jo īpaši to nozīmīgumu apzināmies tagad, kad viņa vairs nav mūsu vidū. Atšķiram grāmatu, un atkal dzirdam viņa balsi, ejam cauri svarīgiem valsts dzīves notikumiem, redzam Cilvēku un viņa lomu šais notikumos. Tā vairs nav tikai literāri pārstrādāta biogrāfija vien, bet gan vispārcilvēciska līdzība par mērķtiecību un vīrišķību, par principiālu kalpošanu ideāliem, partijai un savai tautai.
Tikai pirms dažiem mēnešiem es ar interesi vēroju, kā mana kolēģe, jaunā televīzijas režisore Dace Slagūne strādāja pie Leonīda Brežņeva “Mazās zemes” fragmentu lasījuma iestudēšanas mūsu studijā. Grāmata ir par grūtiem brīžiem mūsu zemes un visas pasaules mūžā. Taču lielgabalu dārdus, ložu sprakšķus un apdullinošo nāves klusumu tajā pārskan Leonīda Brežņeva optimisma, cilvēkmīlestības un rītdienas ticības balss. Savienojoties bijušajam ar esošo, dzimst jaunais Tas bija jūtams arī raidījumā. Un tagad man šķiet: vai nav zīmīgi, ka to iestudēja gados jauna režisore? Leonīds Brežņevs taču paliek dzīvot mūsos, viņš mums ir vajadzīgs un mēs piemiņu par viņu nesīsim tālāk.

Viktorīna. Uzmini nu! Kurš ir šī lieliskā teksta autors 1982. gadā? :) :) :)
Pasaku priekšā ... Lai arī ir līdzīgs Zālītes opusiem par Levitu un Kariņu, apjūsmotāja Māra tā šoreiz nav. :) :) :)

P.s. Skolas laikā bija obligāti jālasa kaut kādi Brežņeva literārie šedevri. Neatceros, kuru (-s) tieši mēģināju toreiz lasīt, bet ļoti labi atceros, ka "ģeniālais darbs" bija pilnīgi bezsakarīgs. Tomēr ... gaumes lieta, un varbūt es arī izpratis, pusaudzis būdams, dziļo domu neesmu un ģenialitāti novērtēt spējīgs neesmu izrādījies.

tas varētu būt mans raksts, jo padskolā mēs mācījāmies brežņeva "mazo zemi", un es pratu patētiski rakstīt.bet tā kā "cīņa" mani nepublicēja, tad tas, protams, nav mans teksts.
vairāk par šiem patētiskajiem savārstījumiem man tomēr palikusi prātā Literatūra.no trīsdesmito gadu Čaka, piemēram, par kuru runāt nedrīkstēja.bet man bija īpaša latv.val. skolotāja.viņa prata salikt pareizos akcentus.tieši tāpat kā arī mūsdienu pedagogi to prot.ne visi, protams. ideāli nav iespējami.pat murminatora profesijā ne.

ar idiota neatlaidibu tiek kopēts lapsa, nez, viņš Tev čoms vai maksā.

attiecībā uz Īvānu - ar cilvēkiem tādas lietas mēdz notikt - vērtību pārvērtēšana... izrādās arī Tev - no vienkārša mājas būvnieka - ķieģeļu zagļa (proletariāta), esi ķluvis par radikālo proletārieti - publicistu... bet nu jāsaka, ka visai nepārliecinoši, īsti nejūt atbalstu... taču iespējams, Tu esi mazohists, bet iespejams, ka šī ir vienīgā vieta, kur ir atļauts izpausties

... bija tāds dzejnieks Sudrabkalns.nu tiiik padomisks dzejnieks, tiiiik saldsērīgi par lielo oktobri, vareno ļeņinu dzejoja, ka sālsūdeni gribētos iedzert.bet tai pašā laikā viņš līdz mūža beigām zem gultas esot turējis koferīti ar t.s. pirmās nepieciešamības mantām.a ja nu paņem ... a ja nu izved uz tālām, aukstām zemēm...
kkā tā...

ar idiota neatlaidibu tiek kopēts lapsa, nez, viņš Tev čoms vai maksā.
attiecībā uz Īvānu - ar cilvēkiem tādas lietas mēdz notikt - vērtību pārvērtēšana... izrādās arī Tev - no vienkārša mājas būvnieka - ķieģeļu zagļa (proletariāta), esi ķluvis par radikālo proletārieti - publicistu... bet nu jāsaka, ka visai nepārliecinoši, īsti nejūt atbalstu... taču iespējams, Tu esi mazohists, bet iespejams, ka šī ir vienīgā vieta, kur ir atļauts izpausties

Paldies, garīgo uzlaboji nedaudz. :) :) :)
Nepārdzīvo tik ļoti. :)

skaidrs, kāds/-a pēc sudrabkalna cukurūdeni grib dzert. nu kā i, tā i 
atvainojos, malkot 

stulbene!
Sudrabkalnam fobija bija.un Čakam bija. viņš vispār, kā pats atzina, bailīgs esot. tāpēc arī tie paddzejoļi tik atšķirīgi no pirmspadomju sacerējumiem, no "Mūžības skartajiem"(ja tu zini, kas tas tāds).
un, ja nē, tad kā Virza-prom no padlat un aizliegts uz n-tiem gadiem
tāpēc, murminator, nav ko te plivināt kkādas padlaiku nodevas.
revolucionārs, bļin!
ar aņku puļimjotčicu!

Ne sapratu kurš ir tas Stulbene!  
Ne jau kad kāda smuk un gudra Dāma to par sevīm?

Ne sapratu kurš ir tas Stulbene! (c)
tak jau, onslovīn, es.ka kārtīgi neiešauju sev pa pirkstiem un tomēr iesaistos bezjēdzīgās sarunās, nu tipa diskusijās...

ar idiota neatlaidibu tiek kopēts lapsa, nez, viņš Tev čoms vai maksā.
attiecībā uz Īvānu - ar cilvēkiem tādas lietas mēdz notikt - vērtību pārvērtēšana... izrādās arī Tev - no vienkārša mājas būvnieka - ķieģeļu zagļa (proletariāta), esi ķluvis par radikālo proletārieti - publicistu... bet nu jāsaka, ka visai nepārliecinoši, īsti nejūt atbalstu... taču iespējams, Tu esi mazohists, bet iespejams, ka šī ir vienīgā vieta, kur ir atļauts izpausties

Nu, pillīgi uz jaunradi pavilka ...
Ar nemainīgu regularitāti katrs no mums tiek aicināts uz saldumu izdalīšanu, kuras gaitā katram tiek iedota konfekte. Tādā skaistā, skaistā papīriņā, sarkanbaltsarkanā, ar auseklīšiem, trīszvaigžņu ordenīšiem. Budžetu turētāji allaž atskaitās tautai par to, cik konču katram nākošajā gadā budžetos ieplānots, kurš un kā dalīs, utt.
Kad končas izdalītas, viena daļa cilvēku nelaimīgā kārtā atklāj, ka kāroto saldumu vietā papīrītī sūds gadījies, tomēr ne visiem, tad nu dalītāji un veiksminieki, kuriem patiesi saldumi akcijas rezultātā ienākušies, drošina, ka lai ēdot vien gardām mutēm, jo tādā iepakojumā var būt vien kas ļoti, ļoti kvalitatīvs, baudāms un bezgala garšīgs un veselīgs. Un ir arī vesela masa tādu, kuri, to padzirdējuši ēd ar’ un slavē, un tik slavē. Kādas gardas fekālijas tomēr mēdzot būt, un tā ir laime un izredzētība ko tādu baudīt.

Ja par mani, es noteikti esmu mazohists, - ne tikai neslavēju un cenšos neēst, bet pat īsti pašā akcijā piedalīties nevēlos, kaut piespiež visādiem veidiem tie, kuri budžetus tura, sadala un konfekties piešķir. Pavisam ačgārni ir tas, ka ne tikai neslavēju izkānījumu garšu un izsmalcināto gaumi, ar kādi tie tiek pasniegti, ne tikai nemudinu citus lietot un būt pateicīgiem, bet pat mēģinu atrunāt. Nu, proletārietis kas proletārietis! Līdz Tava līmeņa augstumiem man tiešām nepacelties, jo Tavas rokas taču ir tīras. Tu piegādā kaonfekšu papīriņus skaistos, ar to nopelni gan iztiku, gan statusu, bet saturu taču tajos iepako citi. :) :) :)

Murminātor kā pagāja gavēšana?

Nekas vēl nav beidzies, nekas nav pagājis, viss turpinās.

Cik ilgi gāja tā musulmaņu gavēšana?