Kādu piemēru? Nu, lūgtum.
Divtūkstošo sākumā LV vara nosūtīja kontingentus palīgā "partneriem" līdzdalībai Irākas, Afganistānas okupācijā un Mali nemieru apspiešanā. Kalniete, Freiberga, Repše un Kristovskis, kā arī krupņikovi un bukingolti no rīta līdz vakaram TV stāstīja, ka Huseinam esot ķīmiskie ieroči, kurus viņš tūlīt, tūlīt ... Lieki teikt, ka "ķīmiskos ieročus" tā arī neatrada, un, ja kāds šodien arī ir tiesības prātuļot par atbrīvotājiem, kuri pēc misijas paveikšanas dodoties mājās, par par jebkādiem propagandas feikiem, tad pilnīgi noteikti ne "ķīmisko ieroču" meklētāji no ASV un vasaļvalstīm. Nosūtīja ... Vai bija kādi protesti pret to? Mēģinājumi bija, bet vāji un mazskaitlīgi, no kā var secināt, ka sabiedrībai iebildumu nebija. Papildus tam LV vēl vēlāk naudu pelnīja, veicot militāro kravu dzelzceļa pārvadājumus.
Pēdējā statistika, ko esmu dzirdējis ir, ka bojā gājuši esot 4 miljoni civiliedzīvotāju, tas ir - aptuveni tikpat, cik igauņu, latviešu un lietuviešu kopā, pie tam, - ar LV armijas atbalstu un sabiedrības piekrišanu tam.
Citiem vārdiem sakot, LV sabiedrība darbos (nosūtot kontingentu palīgā) akceptēja principu, ka stiprajam ir atļauts viss un uzvarētājus netiesā. Šādā kontekstā visas gaudas par ļaunajiem krieviem (no kā???) izskatās divkosīgi, smieklīgi un nav uztveramas nopietni. Tas pats - ar 1940. gada okupācijas netaisnībām, izsūtīšanām, utt., jo 4 miljoni tad ne tuvu bojā neaizgāja. Pēc visa tā urrāpatriotiem par jebkādām netaisnībām Ukrainā būtu jāklusē lupatiņā - nav morālu tiesību vairs tādu.
0
8