bet stročīt gadiem sūdzoties par netaisnību, tas jau mazohisms.
Pie tam, vai tad viņš ir panācis, lai neceltos degvielas un gāzes cenas, vai ir panācis, lai viņa mīļoto okupantiem veltīto piemiņas bluķi nenojauktu, lai krievu valodu pieņemtu kā Latvijas valsts valodu, lai pensionāriem būtu lielākas pensijas….
Viņš neko nav izdarījis tik tautā, diskusijās raudājis par netaisnību, un muļķību visapkārt.
Sauc to visu, kā gribi, kautrējos vien jautāt, kā sauc to, ka cilvēki "daudz nejēdzību" (ja tās būtu vien nevainīgas nejēdzības!) uztver kā normu? To, lai neceltos cenas, kapitālismā var panākt tikai liela sabiedrības daļa kopā. Ja man TAS vēl kādam ir jāskaidro šeit, tad jādomā, ir pavisam slikti. Interesanti, Zviedrijā, kad kāds streiko, tad streiko viens? Vai divi, kamēr pārējie turpina strādāt? :) :) :) Nevajag jau pavisam muļķi tēlot. Toties Latvijā, kad izsludina skolotāju streiku, lielmātes vēl individuāli spriež, piedalīties vai nē? Teikšu vēl vairāk. Pirms gadiem skolotāju daļa nolēma cīņā par savām interesēm pielietot ļoti labu taktiku - nelabot vasarā gala eksāmenu darbus, tad atradās taču sulaiņi no pašu vidus, kuri pieteicās izlabot. :) :) :) Un es pat nedodu ne pieci, ka daža tāda nesēž šeit pat, tauta el vē diskusijās. :) Vēl viens kautrīgs jautājums ... ko mēdz darīt streikojošie ar streiklaužiem normālās valstīs (Zviedrijā, piemēram)? Viena otra pedagoģe šeit pat pirms gada .. diviem brēkāja, ka skolas bērni esot piespiedu kārtā jāpotē pret covid.
Jā, es neesmu panācis, lai Latvijas sabiedrībā nebūtu šķelšanās un antagonisma, kurš acīmredzami ir izdevīgs esošajai varai un pēc kura ir pieprasījums vienā daļā sabiedrības (laikam arī Tev), bet viss būs. Ļautiņi būs spiesti pamosties, bēda tikai, ka tas, domājams, notiks, kad problēmas būs smagi ielaistas. Kad režīmam lojālajām pedagoģēm pārstās normāli maksāt, piemēram. Tas citās vietās jau notiek, bet cilvēki, kuri par situāciju valstī spriež tikai pēc sava ledusskapja aizpildījuma šodien acīmredzami nav spējīgi redzēt un izprast jebko, kas notiek aiz viņu viensētas žoga. ... Kad mūs NATO un sabiedrotie kārtējo reizi uzmetīs, kā Tu domā, kā rīkosies tie, kuru "mīļoto (..) piemiņas bluķi" nupat nojauca?
Ja vēlies, vari to saukt par ciešanām, bet es nevaru noskatīties (temperaments tāds), kā latvieši sistemātiski un konsekventi pa@irš, iespējams, - pēdējo savu no gaisa nokritušo iespēju.
5
4