Lūk, Anksa, es taču tieši par to pašu te visu laiku klārēju. Uz pirkstiem jau tulznas, draudi jau saņemti, bet tas taču neko nemaina. Ar muti patrioti, bet, kad redzamības zonā parādās aploksnīte ar čaukstošiem papīrīšiem iekšā vai iespēja pamainīt cipariņus banku kontos, tad prioritāšu rangi momentā pamainās, un uz orāli tik ļoti aizstāvamo valsti, tautu, sabiedrību, latviešiem un vēl nez ko, tiek uzlikts kas brūns, mīksts un ar īpatnēju smaku. Kādi varas darboņi, tāda valsts. Viņi taču nesaprot un negrib saprast, ka ilgstoša problēmu nerisināšana agri vai vēlu noved pie pārejas citā to kvalitātē. Hēgeļa dialektika to sauca par kvantitātes pāreju jaunā kvalitātē. No latviešu sakāmvārdiem piemērots būtu tas, par vadzi, kurš lūzt. Varētu padomāt, ka, ja kādi vēl pārsimt tūkstoši no šejienes pazudīs, te kas mainīsies. Nu, labi, aizbrauks puse Latgales "pār robežām paceltu galvu" ... Latgales laukos jau tagad, kā izteicās sievas onkulis no Ludzas rajona: "Остались одни пенсионеры и мародёры". Būs Latvija pēc Krievijas līdzības - neliels apdzīvots centrs un milzīga gandrīz tukša sibīrija - mazapdzīvota teritorija, par kuru nevienam nav nekādas daļas un neviens īsti nezina, kas tur notiek?
0
0