Jauniešu organizācijas LGBT Youth North West nodoms izveidot seksuālajām minoritātēm paredzētu skolu Mančestrā izpelnījies gan atzinību, gan kritiku.


Laikraksts The Guardian raksta, ka būtu labi, ja skolēniem, kuri viņu seksuālās orientācijas dēļ tiek pakļauti ņirgām skolās, kurās mācās pašlaik, būtu šāds drošs patvērums. No otras puses - skolas izveidošana tiek vērtēta kā vienas sabiedrības daļas pašizolēšanās un noslēgšanās, bet tā vietā pareizāk būtu veicināt iecietību visā sabiedrībā.

LGBT Youth North West stratēģiskā direktore Amēlija Lī (Amelia Lee) stāstījusi, ka skola, kurā pastāvīgi mācītos aptuveni 40 skolēnu, savas durvis varētu vērt pēc trim gadiem. "Runa ir par dzīvību glābšanu. Neraugoties uz likumiem, kuriem būtu jāaizsargā homoseksuāli cilvēki no ņirgāšanās un vajāšanas, skolās šāda attieksme joprojām ir plaši sastopama. Tā liek jauniešiem justies izolētiem un atsvešinātiem, kas bieži vien noved pie stundu kavējumiem, bet sliktākajā gadījumā arī pašnāvībām, " stāstījusi A. Lī.

The Guardian raksta, ka uzsāktas sarunas ar Mančestras pilsētas domi par skolas atvēršanu, un, spriežot pēc A. Lī stāstītā, tās noritot samērā veiksmīgi. Tomēr domes pārstāve Šeila Ņūmena (Sheila Newman) vēlāk intervijā laikrakstam precizējusi, ka dome ar konkrēto organizāciju sadarbojas veselā virknē jautājumu. "Mēs pilnībā atbalstām visas tās iniciatīvas, kas atvieglotu dzīvi seksuālajām minoritātēm un izskaustu homofobiju gan skolās, gan sabiedrībā vispār. Taču mēs neatbalstām un nekad neesam atbalstījuši atsevišķas skolas jauniešiem, kuri pieder pie seksuālajām minoritātēm, " viņa sacījusi.

Līdzīgi domā arī bijušais izglītības ministrs, bet tagad parlamenta deputāts Tims Laftons (Tim Loughton), kurš ir pārliecināts, ka ir nepieciešams darīt vairāk homofobijas un vajāšanas apkarošanai, veidojot tolerantāku sabiedrību. "Neredzu, kā šī mērķa sasniegšanai var palīdzēt noteiktas jaunu cilvēku grupas segregācija, " viņš sacījis. Interesanti, ka arī geju tiesību aizstāvības organizācija Stonewall ir pārliecināta, ka atsevišķas, tikai seksuālo minoritāšu pārstāvjiem paredzētas skolas izveidošana nav pareizais risinājums. A. Lī principā tam piekrīt, taču sarunā ar The Guardian uzsvaru liek uz to, ka pašlaik šādas specializētas skolas tomēr nepieciešamas, jo mērķi tolerances iedibināšanai nav sasniegti un "aptuveni 5 līdz 10 procenti skolēnu" dzīvojot baiļu atmosfērā.


Nu, ko teiksiet?