Ne jau īpatsvars nosaka iespēju okupēt valsti. Mans uzskats ir vienkāršs - ja kaut kur Āfrikā no džungļiem izskrien vietējo cilts ar kalašņikoviem rokās un sāk revolūciju, tad jāskatās vai tajā valstī nav atrasti kādi pasaulei derīgi resursi un kurai lielvalstij tie nepieciešami. Varianti divi - Krievija vai Amerika. Tas ka esam Eiropā un NATO var kaut ko ietekmēt līdz laikam.
Īpatsvars nosaka to, vai valstī pirms okupācijas ir vai nav 5. kolonna. Nezinu, cik Tev gadu, bet, ja atceries padomju laikus, tad laukos visi - krievi, ukraiņi, poļi, čigāni - visi - sarunājās latviski, jo latvieši tur bija vairākumā. Īpatsvars nosaka to, kurš kuru pavelk zem sevis - asimilē. Viņi - mūs vai mēs - viņus. Un, ja nācija ir viendabīga, tad jebkuram okupantam ir daudz grūtāk nekā tad, ja tā sastāv no savtarpēji naidīgām grupām. Ir jāsaprot, ka mūsu krievi Krievijā ir tādi paši svešie kā tadžiki, uzbeki, utt. Viņus tur neviens pagaidām atplēstām rokām negaida. Bet viss var izmainīties vienā momentā, un tad mēs paši nožēlosim to, ko noslinkojām un neizdarījām savā lapnumā, lai šos cilvēkus iesaistītu savā vidē.
0
0