Es te vienā diskusijā ieminējos par Stīvu Džobsu un dabuju atbildi -Tas ir Dieva dots talants un darbs... Es tā nedomaju. Man filma par Stīvu Džobsu atgādināja vienu atgadijumu manā dzīvē, kuru man bija izdavība vairakus gadus atpakāļ novērot un man šis novērojums neliek mieru... Pāris gadus atpakāļ es biju Rīgas autoostā un tur ir tāds stends(varbūt sīka izstādīte, saucat kā gribat) ar bērnu zīmējumiem... Nu, es bez šaubām arī piegāju un apskatiju... kvadrātiņi, riņķīši, strīpiņas dažādās krāsās, bet stenda vidū nolikts tīri labi uzgleznots krāsains tīgeris un bezšaubam manas acis pievērsas šim tīģerim. Bet man blakus stāvēja arī viens vīrietis ar divi, trīs vai četrgadīgu bērnu uz rokām un tas bērns tam tīģerim vispār nepievērs uzmanības, lai vai kā tas tēvs centās bērna uzmanību noturēt pie šā tīģera, bērns tikai sekundi ar acīm uz tīģeri un pēc tam ar acīm uz leju krieso stūri un acis nenoverzdams lūkoja citu zīmājumu kuru es nu galīgi nesapratu( kārtējas strīpiņas, rombiņi kvadratiņi). Un tā kādas piecas reizes... tēvs centās uzmanību noturēt pie tīģera, bērnam divas sekundes un atpakaļ uz kreiso apakšējo stūri... gala rezultātā tēvam apnika un aizgāja... bija ļoti intresanti to pavērot... bet man radas jautājums - Ko redzēja šis bērns šājos citu bērnu zīmējumos...
Tā arī tagad, es strādajot pie viena sava projekta izstrādes, pētu vienas pasaules slavenas firmas vēsturisko attīstību un brīnos, ka šim īpašniekam 1960. gada varēja ienakt prāta tāda ideja, kas ir šis faktors... Pārrunājot ar savu partneri šo savu pētijumu, partneris nekadi nesaskatija aiz šīs firmas cilvekus, firmas iekšējo garu, viņš saskatija tikai lietu secību un dažādus citu firmu piemērus... es tā arī nemācēju viņam izskaidrot savu redzējumu...
Un arī pavisam nesens brīnums, vakar pa TV redzēju, ka kaut kāds letiņš piedaloties kaut kādā pasaules mēroga robotu izstādē saņēma pirmo godalgu un viņa robots tika atdzīts par šī gada labāko robotu... skaisti... bet man atkal ir jautajums, kas ir šis cilvēka kods, kas ļāva viņam aiz vienkāršām lietām saskatīt kaut ko unīkālu...
Un es nepiekrītu, ka tas ir tikai kaut kāda Dieva dāvana pluss darbs... tam ir jābūt kaut kam tādam kas ir bijis mums visiem, bet mēs esam to pazaudējuši, mums tas ir iznīcināts, apslapēts... Vai mēs skatamies uz šo pasauli pareizi un kā mēs skatamies?
Jautājums - Ko un kā saskata bērns šai apkārtējā pasaulē( nu, bezšaubām mēģiniet šo bērna skatijumu sasaistīt ar manis ieprieks teikto)...
Man liekas, tā ir imtresanta tēma... intresanti, kā mēs skatoties uz iespējamo bērnu skatijumu arī sakatīsim paši sevi...