Kāda 4 gadus veca intervija ... / 80
02/01/2015 21:06 | Diskusija lasīta 13513 reizes
– Vai noslēgtais loks ir tikai Latvijas problēma?
– Tā ir visu mazu valstu problēma. Bet Latvija jau sāk līdzināties tipiskai aziātiskai vai arābu valstiņai, kur amatos tiek sēdināti tikai radinieki. Kā kāds tur Abū Dabī šeihs ar savām 20 sievām, kurām vārdus pat nespēj iegaumēt... Lai viņas šeihu nemocītu ar savām kaprīzēm par dārgām somiņām, viņam vieglāk ir iedot kārtējo amatu viņas kārtējam radiniekam... Latvijā tas nenotiek tik atklāti un nekaunīgi, ir maskēšanās, piesegšanās ar kaut kādiem demokrātijas likumiem, bet princips ir tas pats. Pie siles tiek savējie, varas politikai vai biznesam pietuvinātie. Sanāk tā pati aziātiskā korupcijas sistēma. Tikai vēl sliktāk – ar radinieku kaut asinis vieno, tas varbūt nenodos... Latvijā nodevību nekas nebremzē, 90% var atļauties viens otru uzmest.
– Jūs salīdzināt situāciju Latvijas politikā un sabiedrībā kopumā ar vēža slimību un tās izraisītām metastāzēm. Kāpēc?
– Pirmkārt, Latvijā pietrūkst saules, tā ir pelēka zeme, un vēzis kā slimība diemžēl ir ļoti izplatīts – tā ir medicīnas statistika. Taču cēlonis, manuprāt, ir daudz dziļāks. Latvijas cilvēkiem hroniski pietrūkst harmonijas starp iekšējo pasauli un ārējo. Simboliski šo salīdzinājumu ar slimību un ļaundabīgu audzēju var pārnest arī uz politiku. Amatos esošie tik izmisīgi, tik drudžaini turas pie saviem krēsliem, it kā tas būtu pēdējais maizes kumoss. Tas rada nepārliecinātību par sevi. Tā savukārt – šaubas. Tālāk ir bailes, bet tās noved pie intrigām. Tās visas ir metastāzes, slimīgas un netīras.
– Čečeniem kā nācijai ir ļoti saasināta taisnīguma izjūta. Kas, jūsuprāt, šobrīd ir lielākā netaisnība Latvijā?
– Ļoti interesants jautājums. Problēma, kas rada visvairāk netaisnību, manuprāt, ir neuzticēšanās. Latvieši ir pazaudējuši uzticēšanos cits citam, pleca sajūtu. Kas var būt vēl sliktāk, vēl sāpīgāk, ja viens otram neuzticas vistuvākie cilvēki – ģimene, draugi, kolēģi, tauta? Par kādu taisnīgumu var būt runa? Ja nav uzticēšanās, paliek apmāns un intrigas.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/bez-goda-mus-debesis-negaida-saruna-ar-uznemeju-bislanu-abdulmuslimovu.d?id=35170581#ixzz3Nh0DrxPW
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/bez-goda-mus-debesis-negaida-saruna-ar-uznemeju-bislanu-abdulmuslimovu.d?id=35170581#ixzz3Ngzn2EcV
– Tā ir visu mazu valstu problēma. Bet Latvija jau sāk līdzināties tipiskai aziātiskai vai arābu valstiņai, kur amatos tiek sēdināti tikai radinieki. Kā kāds tur Abū Dabī šeihs ar savām 20 sievām, kurām vārdus pat nespēj iegaumēt... Lai viņas šeihu nemocītu ar savām kaprīzēm par dārgām somiņām, viņam vieglāk ir iedot kārtējo amatu viņas kārtējam radiniekam... Latvijā tas nenotiek tik atklāti un nekaunīgi, ir maskēšanās, piesegšanās ar kaut kādiem demokrātijas likumiem, bet princips ir tas pats. Pie siles tiek savējie, varas politikai vai biznesam pietuvinātie. Sanāk tā pati aziātiskā korupcijas sistēma. Tikai vēl sliktāk – ar radinieku kaut asinis vieno, tas varbūt nenodos... Latvijā nodevību nekas nebremzē, 90% var atļauties viens otru uzmest.
– Jūs salīdzināt situāciju Latvijas politikā un sabiedrībā kopumā ar vēža slimību un tās izraisītām metastāzēm. Kāpēc?
– Pirmkārt, Latvijā pietrūkst saules, tā ir pelēka zeme, un vēzis kā slimība diemžēl ir ļoti izplatīts – tā ir medicīnas statistika. Taču cēlonis, manuprāt, ir daudz dziļāks. Latvijas cilvēkiem hroniski pietrūkst harmonijas starp iekšējo pasauli un ārējo. Simboliski šo salīdzinājumu ar slimību un ļaundabīgu audzēju var pārnest arī uz politiku. Amatos esošie tik izmisīgi, tik drudžaini turas pie saviem krēsliem, it kā tas būtu pēdējais maizes kumoss. Tas rada nepārliecinātību par sevi. Tā savukārt – šaubas. Tālāk ir bailes, bet tās noved pie intrigām. Tās visas ir metastāzes, slimīgas un netīras.
– Čečeniem kā nācijai ir ļoti saasināta taisnīguma izjūta. Kas, jūsuprāt, šobrīd ir lielākā netaisnība Latvijā?
– Ļoti interesants jautājums. Problēma, kas rada visvairāk netaisnību, manuprāt, ir neuzticēšanās. Latvieši ir pazaudējuši uzticēšanos cits citam, pleca sajūtu. Kas var būt vēl sliktāk, vēl sāpīgāk, ja viens otram neuzticas vistuvākie cilvēki – ģimene, draugi, kolēģi, tauta? Par kādu taisnīgumu var būt runa? Ja nav uzticēšanās, paliek apmāns un intrigas.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/bez-goda-mus-debesis-negaida-saruna-ar-uznemeju-bislanu-abdulmuslimovu.d?id=35170581#ixzz3Nh0DrxPW
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/bez-goda-mus-debesis-negaida-saruna-ar-uznemeju-bislanu-abdulmuslimovu.d?id=35170581#ixzz3Ngzn2EcV
Atbildes (273)
Veči, mans padoms ir pirmāmkārtām iemācaties šīs bijošās kolhoza pirmrindnieces valdīt... neprasiet vņām domas... viņas nedomā... viņam ir tikai pirmatnējie bara instinkti... un tur der tikai kā baltais teica - atpogats ķūlis un cepure, lai piesektu savas nekaunīgās acis
Taisnību sakot, staburag, es, teiksim, diskusijās par kosmētiku vai kritiskajam dienām ar savu viedokli nebāžos, bet izskatas, ka šeit ir padaudz sievieškārtas cilvēku, kuri līdzīgi neuzskata.
Taisnību sakot, staburag, es, teiksim, diskusijās par kosmētiku vai kritiskajam dienām ar savu viedokli nebāžos, bet izskatas, ka šeit ir padaudz sievieškārtas cilvēku, kuri līdzīgi neuzskata.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni