..ap astoņiem vakarā ar ir varzas...

Atceros, vienu gadu Ziemassveetkos maaciitaajs kauninaaja tos, kuri tik sveetkos uz baznicu iet... Tas ar par mani.
___________________________________________________________________________________________
kaunina, jo zina, ka aiz stūra bez mudināšanas un kaunināšanas cilvēki aizvien vairāk mošejas apmeklē. Nevar prasīt naudu par kāzu ceremonijām un gribēt, lai pēc tam tevi neuztvertu kā komerciālu organizāciju.

elizabete000 | 19.12.2014. - 22:38:43

..ap astoņiem vakarā ar ir varzas...
========
Nu manā miestā nafff.

Par lielpisētām nerunāsim.

Sis no citas operas...
Es Ankaraa biju mosejaa, sieviesu pusee. Mums atlaava ieiet bez apmazgaaasanaas, tik lupataas ieteerpties. Tur nav taas sajuutas, kas bazniicaa

svētku sajūtu pazaudēju jau sen sen bērnībā. pieaugot pašai savā dzīvē arī nemācēju atrast tās durtiņas, aiz kuram atvērties svētkiem.nepratu nemācēju nesagribēju... nu pamazām mācos.

... frais..ta cepsim pīrāgus... man uz šito slinkums, bet tu varētu mani pierunāt...

Sazin, varbūt ar šokolādi vienā un tai pašā mošejā bijām?

Man šķiet, ka visizteiktākā svētku sajūta ir bērnībā, tad - kad bērni mazi un tad atkal tos mazbērnus vajag sagaidīt un atkal ir.

.Ziemassvētkus bērnībā atceros ar izsistu logu, jo eglītē bij svecītes..kādam pionierim nepatika... tagad kaifu ķeru no dāvaniņu meklēšanas mazbērniem...

... mamma uz baznīcu negāja... bija tādi laiki..., bet ziemassvētku vakars mūsmājās bija īpašs-ar zirņiem, pīrādziņiem... bez alkohola... konfektes tinām spīdīgos papīriņos un kārām eglītē...

Kad bērni dzied Ziemassvētku dziesmas, tad tā gaiši paliek...

paldies, ub, ka neļauj pazaudēt Ziemassvētkus...

elizabet!
Tu man patīc :)
Vot tās ir atmiņas! :D

vesto... es paklusēšu... ja)

ubei
Neatceros gan kaa to sauca, bet taa bija viena no lielaakajaam. Netaalu no taas bija kraamu tirgus, bet ap to bija neliels parks. Man liekas, ka tur nemaz nav tik daudz mo’seju, kuras var iet sievietes

Cepsim, betiņ, cepsim ar. šodien jau mājās cepinājām... piparkūku mīkla gan vel nekustināta ledusskapī. bail ķerties klāt.

Mani znots aizveda uz Ankaras lielāko mošeju. Tāds milzīgs laukums priekšplānā, bet arī neatceros kā sauca. Mums ar dēlu tur patika.

Varenās cepējiņas:)

Vistrakaak ir tad, kad iekseeji nespeej to sveetku sajuutu dabut, bet vienalga zini, ka atnaaks beerni un mazbeerni, ka vajadzees svecites, vajadzees daavanas. Vajadzees svetku vakarinas... Un peec tam taads mudzeklis sajuutaas...

pameģinat Ziemas svētkus pasvinet ar ugunskuru... tikai tad vajag sabraukt varākam ģimenem ar visiem berniem... es vienreiz ta izdariju... ļoti sniegotos žiemas svetkos... Ekstāze...