Neviens nevienam nepieder. Varat iet pa dzīvi roku rokā, varat kliegt un spļaut viens uz otru, bet neviens nevienam nepieder.

Otrs cilvēks ir dāvana tavā dzīvē. Reizēm uz mirkli, reizēm uz mūžību. Dāvana. Reizēm viegla kā pieneņu pūka, reizēm maiga kā glāsmains zīds, bet reizēm skarba kā raupjākais lins. Jā, reizēm vēl raupjāks par raupjāko linu. Tu vari paņemt to rokās kā svētumu – ar pateicību, ka tev ir iespēja pieskarties Dieva atspulgam. Lai kāds tas būtu, - jo Dieva seja ir visāda, tai ir visdažādākās grimmases. Vari arī raupjajam linam pieskarties ar riebumu, - tikai nebrīnies, ka tad Dievs rādīs tev savu baisāko seju. Caur viņu. Caur to otru cilvēku, kuram pieskāries ar riebumu, niknumu, dusmām, nievām... krāpjot, melojot, nododot...
Dieva seja ir visāda. Kādu seju Dievs tev šodien rādīs, atkarīgs no tavas attieksmes. Pieskaries ar pateicību, un tava roka sataustīs vismaigāko zīdu.
Izlasiju draugos, iepatikaas