Tā kā neesmu asu izjūtu cienītāja, tad neeju satikties ar pavisam man nesaprotamu/ nezināmu cilvēku. Un kaut kādu iespaidu cenšos gūt no foto, ko katrs var noprezentēt e- pastā un no sarakstes. Ja jūtu, ka kaut kas nav tā kā gribētos, pat nemēģinu parakstīties uz randiņu. Te ir kadri, kas pēc 3 teikumiem jau aicina uz cafe, viņam nemaz nevajag zināt ne izskatu, ne kaut ko citu. Nu tur jau lielos vilcienos viss skaidrs. No tikšanās ceru sagaidīt vismaz pozitīvas emocijas, labu atpūtu. Jaunībā varēja skraidīt un īpaši nedomāt, kas sagaida, tagad tomēr citādi.:) Tāds ir mans prātojums. Nu tātad es neietu uz parku raudzīties uz murminatoru vai arī kādu citu personāžu:)
0
0